Darba likums neregulē, kā izmantojamas atlikušās ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma divas kalendāra nedēļas. Tas atstāts abu darba tiesisko attiecību pušu (darba devēja un darbinieka) ziņā – noteikt precīzu kārtību šādai atlikušo divu ikgadējo apmaksāto atvaļinājuma nedēļu izmantošanai, savstarpēji vienojoties darba līgumā vai darba koplīgumā, vai arī darba devējam regulējot precīzu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību darba kārtības noteikumos, tomēr vienlaikus nesamazinot Darba likumā noteikto vispārējo nosacījumu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kopējo ilgumu – četras kalendārās nedēļas.

Darba tiesību eksperti LV portālam ir pauduši viedokli par atvaļinājuma iespējamo dalīšanu pa dienām, norādot arī uz to, ka ir jāievēro attiecīgās tiesību normas mērķis. Proti, atvaļinājums ir domāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atpūtu darbiniekiem, ko nav iespējams izdarīt, ja atvaļinājums tiek piešķirts un izmantots pa atsevišķām darba dienām gada garumā.

Ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikta atvaļinājuma izmantošanas kārtība, darba devējs un darbinieks var vienoties paši, kā izmantojams un dalāms atvaļinājums, t.sk. arī par to, ka atvaļinājumu var dalīt pa dienām.

Darba devējs savos darba kārtības noteikumos var precizēt atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, piemēram, nosakot vai precizējot, ka atvaļinājumu var dalīt nedēļās (2+1+1).

Tā kā atvaļinājumu piešķir, pusēm vienojoties vai saskaņā ar atvaļinājuma grafiku, kas sagatavots, konsultējoties ar arodbiedrību (pilnvarotiem pārstāvjiem), darbinieks nevar vienpusēji pieprasīt 14 darba dienu piešķiršanu tikai sev vēlamajā laikā.

Lai starp darba devēju un darbinieku šajā jautājumā būtu skaidrība un noteiktība, uzņēmumiem katra kalendārā gada sākumā jāsastāda atvaļinājumu grafiks, kā arī darba kārtības noteikumos var paredzēt vienas atvaļinājuma daļas minimālo ilgumu, piemēram, tā nevar būt īsāka par vienu kalendāro nedēļu. Tādējādi darbiniekam būs pienākums pieprasīt un saņemt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu vismaz vienu kalendāro nedēļu. Savukārt darba devējs laikus var saplānot uzņēmuma darbu un atvaļinājuma laikā pieejamos darbiniekus.

Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā atvaļinājuma kārtība ir precīzāka: ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu.