Vienkāršākais veids, kā viest skaidrību, būtu kopīgi doties veikt DNS ekspertīzi, kas ir maksas pakalpojums. Brīvprātīgas pārbaudes gadījumā šo testu iespējams veikt SIA “Genera”, un šobrīd cena par divu personu pārbaudi ir 355,00 eiro. Uzņēmuma mājaslapā publicētā informācija liecina, ka par papildu samaksu ir iespējams arī anonīms paternitātes DNS tests, izmantojot jebkuru šūnas saturošu materiālu. Par šādu iespēju ir jāinteresējas pie konkrētā pakalpojuma sniedzēja.

Likums šajā gadījumā neparedz iespēju tiesas ceļā “pārbaudīt” paternitāti. Situācijas izklāsts liecina, ka dzimšanas apliecība ir izsniegta vēl pirms Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās 1993. gadā, un ieraksts par tēvu dzimšanas apliecībā, iespējams, ir veikts saskaņā ar LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantu “Ieraksts par bērna tēvu, ja nav noteikta paternitāte”. Atbilstoši tam, ja bērns piedzimis mātei, kas nav laulībā, un nav vecāku kopēja pieteikuma vai tiesas sprieduma par paternitātes noteikšanu, ierakstu par bērna tēvu dzimšanas aktu grāmatā izdarīja ar mātes uzvārdu, savukārt bērna tēva vārdu un tēvavārdu ierakstīja pēc viņas norādījuma.

Ieraksts par bērna tēvu saskaņā ar šo pantu bija fiktīvs ar mērķi aizsargāt bērna intereses, proti, neparādīt, aplūkojot dzimšanas apliecību, ka attiecīgajam pilsonim tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā. Šāds ieraksts, kas izdarīts saskaņā ar 58. pantu, nerada tiesiskas sekas personai, kuras vārds, uzvārds, tēvavārds sakrīt ar bērnam ierakstīto, jo bērnam tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā.

Šobrīd atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 10. panta otrajā daļā noteiktajam lietās, kas attiecas uz bērna, kura dzimšana jau reģistrēta pirms 1993. gada 1. septembra, paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesā, ir piemērojami Civillikuma noteikumi. Savukārt 11. pants paredz, ka bērna izcelšanās apstrīdēšana attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši pirms 1993. gada 1. septembra, ar 1993. gada 1. septembri notiek pēc Civillikuma noteikumiem, ja līdz šim datumam nav notecējis Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 58.1 pantā noteiktais termiņš (“Persona, kas ierakstīta par bērna tēvu vai māti, ir tiesīga apstrīdēt ierakstu gada laikā no brīža, kad tā uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par ierakstu. Ja šai laikā persona, kas ierakstīta par tēvu vai māti, bija nepilngadīga, gada termiņa tecējums sākas no brīža, kad tā sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu.”).

Ņemot vērā, ka ieraksts par tēvu dzimšanas apliecībā jau ir, vispārīgā kārtībā celt prasību par paternitātes noteikšanu, lūdzot noteikt bioloģisko ekspertīzi, nevar, savukārt paternitātes apstrīdēšanas termiņš ir noildzis.

Latvijā ir spēkā speciālais regulējums par fiktīvā ieraksta par bērna tēvu dzēšanu. Proti, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 37. panta pirmās daļas trešais punkts paredz, ka dzimšanas ierakstu papildina, ja svītrots ieraksts par tēvu, kas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzētajā kārtībā. Fiktīvo ierakstu par tēvu, ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā noteiktajā kārtībā, svītro, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu (MK noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 134.2. apakšpunkts).

Nokārtot šo jautājumu, iespējams, tomēr būtu abu pušu interesēs, jo dzimšanas apliecībā ierakstītā tēva nāves gadījumā vēl pastāv iespēja celt prasību tiesā par juridiska (radniecības) fakta konstatēšanu, pamatojoties uz ierakstu dzimšanas apliecībā, lai pieteiktos uz mantojumu.