Civillikums (CL) neregulē, cik tālu no robežas drīkst stādīt kokus un krūmus. Taču ir dažas pašvaldības, kuras to ir noteikušas savos apbūves noteikumos; varbūt šāds regulējums ir pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas Jūsu vasarnīca (apbūves noteikumus var izlasīt vietējās pašvaldības mājaslapā).  

Ja apbūves noteikumos koku stādīšanas attālums no īpašuma robežas nav reglamentēts, tad atliek vadīties pēc CL normām, kas iekļautas minētā normatīvā akta trešajā daļā “Lietu tiesības”:

• “975. Koks, kas stāv pie pašas robežas, pieder tam, kura daļā stumbrs iznācis no zemes, kaut arī tā saknes stieptos kaimiņa īpašumā. Šim kaimiņam nav tiesības nocirst minētās saknes, bet ja tās dara viņa zemei zaudējumus, viņš var prasīt no koka īpašnieka atlīdzību.”
• Zemes īpašnieks var, pēc sava ieskata, rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas.
• Ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet ja pēdējais atteicas, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.
• Ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četri ar pusi metru augstumam no zemes, bet ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev.”

Acīmredzot viss iepriekš minētais diez vai būs attiecināms uz kaimiņa bērzu, jo, visticamāk, Jūsu teritorijā tas nebūs ieliecies.

Ir jāņem vērā, ka pastāv virkne ierobežojumu, kad īpašnieks savā teritorijā bez pašvaldības atļaujas kokus nemaz nedrīkst cirst, tostarp, ja tie atrodas pilsētā vai ciemā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Normatīvajā aktā pieļauti vairāki izņēmumi, kad kokus šajās apdzīvotajās vietās gan atļauts cirst, tostarp “5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība”. Tātad svarīgi apliecināt, ka koks ir bojāts (fotofiksācijā redzamas drošību ietekmējošās koka daļas – paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs) un patiešām var nogāzties, nodarot zaudējumus apkārtējai infrastruktūrai. (Attiecīgi saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža ir arī vietējā pašvaldībā).

Jāņem vērā vēl kāds aspekts – ja koks nav bojāts, ja tā atrašanās vieta nepārkāpj nevienu no normatīvo aktu normām, tad tā nogāšanos vētras laikā varēs kvalificēt kā nepārvaramas varas (vētras jeb stihiskas nelaimes) iestāšanos un no kaimiņa atlīdzība nebūs pieprasāma. Ja koks tomēr ir bojāts un kaimiņš piekrīt, protams, varat noslēgt ar viņu vienošanos par zaudējumu atlīdzību gadījumā, ja bērzs uzkritis Jūsu vasarnīcai.