Vispārīgi, neesot testamentam, pieņemot, ka mirušajam nav bijis citu bērnu, saskaņā ar Civillikumu jautājuma autoram pienāktos puse no mantojuma.

No jautājuma var secināt, ka zvērināts notārs ir vedis mantojuma lietu un izdevis mantojuma apliecību pamātei. Ja autoram nav ziņu par mantojuma lietu, pirmkārt, būtu jānoskaidro notārs, kurš to vedis. To var izdarīt, sameklējot “Latvijas Vēstneša” datubāzē notāra sludinājumu par mantojuma atklāšanos. Tālāk no notāra būtu jānoskaidro, vai viņš jautājuma autoram taisījis mantojuma apliecību, un, ja jā, tad jāsaņem tā un kopā ar nostiprinājuma lūgumu jāiesniedz zemesgrāmatas nodaļā.

Sarežģītāks gadījums ir tad, ja zvērināts notārs kaut kādu iemeslu dēļ nav taisījis mantojuma apliecību jautājuma autoram. Pirmkārt, no notāra būtu jāiegūst informācija par apstākļiem, kādēļ tas tā noticis. Iespējams, šim nolūkam būs nepieciešama īpaša apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauja. Pēc apstākļu analīzes, iespējams, pret pamāti jāceļ tiesā mantojuma prasība. Labvēlīgs spriedums būtu pamats autora īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Situācijas detalizētākai izvērtēšanai būtu ieteicams vērsties pēc konsultācijas pie zvērināta advokāta.