Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Strādāju vienā no īslaicīgās sociālās aprūpes centriem. Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Taču ir jautājumi.
1) Kādēļ slodzi un atalgojumu kritērijus par slodzi pedagogiem nosaka izglītības ministrija, bet sociālajiem audzinātājiem par darbu ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, darba devējs līgumā.
Gan pedagogi skolās, gan sociālie audzinātāji taču strādā ar bērniem.
Vai darba devēji ir pietiekoši kompetenti un spēj pamatoti un adekvāti izvērtēt šādu darba slodzi un adekvātu likumdošanai atbilstošu samaksu par specifisku darbu ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi (ņemot vērā darba devēju biznesa un peļņas primārās intereses un subjektīvos faktorus).
Ja ministrija nosaka pedagogiem 8 nedēļu atvaļinājumu, tad kāpēc sociālajiem audzinātajiem atvaļinājums pēc darba līguma ir 4 nedēļas gadā.
2) Vai sociālie audzinātāji veic pedagoģisko darbību, jo tas ietver gan klātbūtni, rūpējoties par bērnu drošību, gan individuālu pieeju katram bērnam pēc individuāla plāna, gan audzināšanu, gan prasmju un iemaņu apmācību, gan intelektuālās un vispārējās attīstības uzdevums un mācību nodarbības.
(Ja speciālajiem pedagogiem ir darba slodze piemēram 120 stundas mēnesī, tas nozīmē, ka slodze ir 6 stundas dienā. Vienas akadēmiskās stundas ilgums ir 30 minūtes).
3) Jautājums: kāda slodze ir paredzēta sociālajiem audzinātajiem, ja tie strādā arī pedagoģisko darbu ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, smaga, vidēja vai viegla atpalicība, tai skaitā fiziska invaliditāte.
Cik ir paredzēts šādā darbā darba laika pārtraukums, un cik reizes vienā darba dienā? Kādēļ tas atšķiras no pedagogu darba laika pārtraukumiem. DARBS TAČU IR AR BĒRNIEM.
4) Jautājums: kas nosaka un kādi kritēriji nosaka darba slodzes apjomu un samaksu sociālajiem pedagogiem un kas, pēc kādiem un kuriem kritērijiem sociālajiem audzinātājiem par darbu ar bērniem?
5) Jautājums: kāda piemaksa ir paredzēta likumdošanā aprūpes darbiniekiem par darbu ar bērniem, kuriem ir smaga un vidēja garīga atpalicība. Pat ja grupā ir 1 vai divi bērni, vai tad Labklājības ministrija neparedz šādas piemaksas?
Tai skaitā audzināšanas, pedagoģiskā darba slodzes vērtējumu par darbu ar bērniem.
6) Jautājums: vai sociālā audzinātāja darbība ietver sevī arī pedagoģisko darbību? Jo darba pienākumu veikšanai ir nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Kādēļ tādas atšķirības slodzes un samaksas aprēķinu kritērijos pedagogiem un sociālajiem audzinātajiem par darbu ar bērniem.
Gan sociālā darbinieka, gan pedagoga darba tiesības, tāpat kā jebkuram darbiniekam, nosaka Darba likums, kas paredz obligātu darba līgumu, prasības pēc darba drošības, diskriminācijas aizliegumu, kā arī ikgadēju atvaļinājumu. Tomēr uz pedagogu attiecas arī citi normatīvie akti.
Izglītība un labklājība (ietver sociālo jomu) ir atsevišķas nozares, un to atbildības jomas reglamentē daudzi un atšķirīgi tiesību akti, kuros arī noteikts gan kāda izglītība nepieciešama attiecīgajam speciālistam, gan darba samaksas, gan slodzes un citi nosacījumi.
Pedagogu īpašās tiesības ir noteiktas Izglītības likumā. Darba samaksa ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” - saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 16. un 22. punktu.
Sociālais audzinātājs nav pedagogs. Pedagoga profesija ir reglamentētā (noteikts likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”), kam ir īpaši noteiktas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības. Pedagogs strādā izglītības iestādēs.
Jā, diemžēl sociālā darba veicējiem darba samaksa ir viena no zemākajām valstī. Jūs savos jautājumos neesat norādījusi, vai strādājat valsts, pašvaldības vai komersanta dibinātā institūcijā, vai nevalstiskās organizācijas institūcijā.
Darba devējam, ja strādājat valsts iestādē, nosakot darba samaksu sociālā darba speciālistiem, jāņem vērā vairāki tiesību akti:
Pašvaldības institūcijai, nosakot atalgojumu un sociālo garantiju apjomu, ir jāņem vērā arī savas finansiālās iespējas. Savukārt privātstruktūrā komersants (arī nevalstiskā organizācija) kā darba devējs pats nosaka darba samaksas politiku, ievērojot minimālās algas nosacījumus.
Jautājumus, kas attiecas uz darbinieka un darba devēja tiesībām un pienākumiem, aptver starp tiem noslēgtais darba līgums. Tos Jums izskaidrot ir darba devēja pienākums.
Ja uzskatāt, ka tiek pārkāptas Jūsu kā darbinieka tiesības, ieteicams vērsties Valsts darba inspekcijā, kuras funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Kontakti. Tālruņi: 67186522, 67186523; e-pasts: vdi@vdi.gov.lv; mājaslapa: www.vdi.gov.lv.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
