Nepieciešamās darbības atkarīgas no tā, kā fotostudijas darbs tiks organizēts, skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Ja fotostudija dzīvojamā platībā darbojas nelielā apjomā, netraucējot pārējiem nama iedzīvotājiem, nav vajadzības veikt dzīvojamās telpas funkciju maiņu, reģistrējot to kā komercplatību.”

Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta pirmajā daļā ir noteikts: dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

“Taču, ja ārpusē pie ēkas vai pie dzīvokļa durvīm būs reklāmas plāksne ar norādi par fotostudiju, tad nepieciešams saskaņojums ar pārējo dzīvokļu īpašniekiem – jo pastāv varbūtība, ka koplietošanas telpās palielināsies cilvēku plūsma, tādējādi pasliktinot mājas iedzīvotāju dzīves apstākļus,” norāda V. Peipiņš.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā “Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence” teikts: vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā, “par” ir jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (17. panta 7.¹ daļa).