E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14504
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis
1
1

Īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
21. maijā, 2018
Baiba

Man pieder dzīvoklis, kuru ieguvu 2007. gadā, nokārtojot mantojuma tiesības. Diemžēl zemesgrāmatā to varēju reģistrēt tikai 2016. gadā. Pašlaik tur uzturas cilvēks, kurš šajā dzīvoklī ir deklarēts un atsakās atstāt dzīvokli, bet nemaksā pat komunālos pakalpojumus – maksāju es, lai dzīvokli saglabātu. Dzīvoklis ir drausmīgā stāvoklī. Esmu jau iesniegusi prasību tiesā par šā cilvēka izlikšanu no dzīvokļa, bet tiesas process velkas jau teju gadu (neesmu spējīga vairs maksāt). Ir īrnieks, kurš apņemas dzīvot un vienlaicīgi iespēju robežās veikt remontu. Vai man ir tiesības ielaist šo īrnieku tiesas procesa laikā? Un vēl: vai varu noformēt dāvinājumu vai pilnvaru saviem bērniem, lai viņi varētu rīkoties manā vietā, negaidot tiesas procesa beigas un nemaksājot nodokļus ne man, ne viņiem? Neesmu tur deklarēta.

A
atbild:
23. maijā, 2018
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts

Jautājums satur vairākas tiesību jautājumu jomas: īpašumtiesības, nekustamā īpašuma nodokļa jautājumus, īres tiesības un dzīvesvietas deklarēšanu.

Civillikuma 994. pants nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. pantu pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli ir personām, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, uz kuru vārda šis nekustamais īpašums ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Tātad nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pamats ir nekustamā īpašuma īpašumtiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Līdz ar to, ja šis nekustamais īpašums tiks atsavināts (atdāvināts), nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums iestāsies jaunajam ieguvējam, ja īpašums tiks reģistrēts zemesgrāmatā, bet, ja jaunajam īpašniekam nekustamais īpašums netiks reģistrēts zemesgrāmatā, tad nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums paliks vecajam īpašniekam, t.i., jautājuma autoram.

Jautājuma autoram ir tiesības pilnvarot savus bērnus kā attiecībā uz rīcību ar nekustamo īpašumu, tā arī pārstāvību tiesas sēdē. Pilnvarojuma esamība negroza (neatceļ) īpašumtiesības un neatceļ arī īpašniekam uzlikto pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Dzīvesvietas deklarēšanai un īres tiesībām ir divi dažādi tiesiskā regulējuma priekšmeti.

Dzīvesvietas deklarēšana vai nedeklarēšana tiešā veidā neietekmē nedz īpašumtiesības, nedz arī īres tiesības.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvietas deklarēšanas likums paredz arī nekustamā īpašuma īpašniekam veikt tiesiskas darbības, lai personai, kura bez tiesiska pamata ir deklarējusi savu dzīvesvietu, anulētu deklarēto dzīvesvietu. Personas, kas deklarējusi savu dzīvesvietu bez tiesiska pamata, dzīvesvietas deklarācija tiek anulēta saskaņā ar 2003. gada 11. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 72 “Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu”.

Savukārt tiesiskos jautājumus, kas attiecas uz īres tiesībām, regulē likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Šis likums paredz, ka personu, kas dzīvojamā telpā dzīvo pat bez īres līguma, no dzīvojamās telpas (dzīvokļa) var izlikt tikai ar tiesas spriedumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas