No jautājuma saprotams, ka mantojuma atstājējam nav ne bērnu, ne laulātās, ne brāļu un māsu vai pusbrāļu un pusmāsu un viņa vecāki ir miruši. Šādā gadījumā tiesības mantot ir ceturtās šķiras mantiniekiem. Tie šajā gadījumā ir gan mantojuma atstājēja mirušā tēva māsa, gan brālēni un māsīcas, kuru vecāki ir miruši pirms mantojuma atstājēja. Taču ir jāņem vērā, ka ceturtajā mantinieku šķirā manto pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki un ceturtajā mantinieku šķirā nav pārstāvības tiesības. Tas nozīmē, ka lejupējie neiestājas sava pirms mantojuma atstājēja mirušā vecāka vietā, tādēļ tuvākas pakāpes radinieki nepielaiž mantot attālākas pakāpes radiniekus.

Tēva māsa ar brāļa dēlu atrodas trešajā radniecības pakāpē, bet brālēni un māsīcas – ceturtajā. Ceturtajā mantinieku šķirā nav pārstāvības tiesības, kas nozīmē, ka mantojuma atstājēja brālēni un māsīcas neiestājas savu pirms mantojuma atstājēja mirušo vecāku vietā. Tā kā mantojuma atstājēja mirušā tēva māsa ir tuvākas pakāpes radiniece nekā mantojuma atstājēja brālēni un māsīcas, tad šajā gadījumā viss mantojums pienākas viņai.