Mantojumā atstāts īpašums neatbrīvo no pienākuma apgādāt savu bērnu arī ikdienā. Tas izriet no Civillikumā noteiktā, kur 177. pants paredz: bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki, kas ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā, gan māte, gan tēvs, uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Savukārt Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ko šī likuma izpratnē nozīmē bērna aprūpe. Proti, tā ir ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana – garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, taču šie pienākumi nemazinās, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās, tikai bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Vecākam, pie kā bērns ikdienā dzīvo, rodas izdevumi bērna uzturēšanai, kas ir sedzami ik dienu, lai bērnam tiktu nodrošināts tam nepieciešamais. Mantojumā atstāts īpašums nekompensē līdzekļus, kas nepieciešami bērna uzturam katru dienu šobrīd un abu vecāku absolūts beznosacījuma pienākums ir tos nodrošināt. “Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem,” teikts Civillikuma 179.panta otrajā daļā.

Lai nebūtu tā, ka bērna tēvs pasaka, ka naudas viņam nav un tāpēc uzturlīdzekļus nemaksās, Civillikuma 179. panta piektajā daļā ir noteikts, ka neatkarīgi no spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa katra vecāka pienākums ir nodrošināt katram savam bērnam ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25% vai 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas atkarībā no bērna vecuma. 2018. gadā tie attiecīgi ir 107,50 eiro mēnesī katram bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai, savukārt bērniem no septiņu gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai – 129 eiro mēnesī.

Lai aizstāvētu savas un bērna tiesības saņemt uzturlīdzekļus savam uzturam, Jums jāvēršas ar uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (sīkāks izklāsts e-konsultācijā “Kas jādara, lai saņemtu uzturlīdzekļus no valsts”).

Uzturlīdzekļus iespējams piedzīt arī lielākā apmērā par minimālo, tādā gadījumā jāceļ prasība tiesā, prasības pieteikumam pievienojot pierādījumus, kas apliecina pieprasīto uzturlīdzekļu apmēra atbilstību bērna vajadzībām un atbildētāja mantiskajam stāvoklim un spējai tos nodrošināt.