Telpu nomas tiesiskās attiecības regulē Civillikums (ceturtā daļa “Saistību tiesības”). Atšķirībā no dzīvojamo telpu īres, kur likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantā ir noteikts – ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi, par telpu nomu nav ne īpaša likuma, ne šādas normas.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi: “Ja komersants nomāto telpu remontā iegulda savu naudu, viņam vispirms jāpārliecinās, vai nepastāv kādi riski ieguldītos līdzekļus zaudēt. Lai gūtu drošību saviem ieguldījumiem, nomniekam līgums jānostiprina zemesgrāmatā. Tādējādi jaunajam telpu īpašniekam ir jāievēro iepriekš noslēgtais nomas līgums un tajā iekļautie nosacījumi. Ja tas nav izdarīts, jaunais telpu īpašnieks var mainīt līguma nosacījumus, paaugstinot nomas maksu. Ja nomnieks tam nepiekrīt, īpašnieks var pārtraukt telpu nomas līgumu.”

Civillikuma 2126. pantā ir noteikts: “Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām.”