Ja maksātnespējas process ir pasludināts pēc 2000. gada 29. maija Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Regula) spēkā stāšanās un kreditori atrodas arī Latvijā, piemērojama minētā Regula. Saskaņā ar Regulas 17. panta pirmo daļu nolēmumam, ar ko sāk galveno maksātnespējas procedūru, bez turpmākām formalitātēm ir tādas pašas sekas visās citās dalībvalstīs kā valstī, kur tika uzsākts maksātnespējas process. Tāpat atbilstoši Regulas 25. panta 1. punktam nolēmumus, ko sniegusi tiesa par maksātnespējas procedūras norisi un izbeigšanu, kā arī šajā tiesā apstiprinātos mierizlīgumus atzīst bez turpmākām formalitātēm.

Tādējādi vienā dalībvalstī maksātnespējas procesa ietvaros pieņemts nolēmums tiek atzīts visās citās dalībvalstīs no brīža, kad tas ir spēkā procedūras sākšanas valstī, un šim nolēmumam bez turpmākām formalitātēm ir tādas pašas sekas visās citās dalībvalstīs kā saskaņā ar tiesību aktiem procedūras sākšanas valstī. Minētais ir balstīts uz Eiropas Savienībā nostiprināto savstarpējās uzticēšanās principu, kas veicina vienkāršotu maksātnespējas procedūru ietvaros pieņemto lēmumu atzīšanu un izpildīšanu (Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 5. jūlija sprieduma lietā Nr. C-527/10, 33. un 34. paragrāfs). Tādēļ, lai Lielbritānijas kompetentās institūcijas nolēmums un tā sekas būtu spēkā Latvijā, Latvijas institūcijām nav jāpieņem lēmums par dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmuma atzīšanu vai reģistrēšanu, jo šis lēmums ir spēkā Latvijas Republikā kopš tā pasludināšanas brīža.

Savukārt valsts valodas lietošanu un aizsardzību Latvijas Republikā regulē Valsts valodas likums. Minētā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda un ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).

Valsts valodas likuma 10. panta pirmā daļa nosaka iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pienākumu nodrošināt valsts valodā noformētu dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu, bet atbilstoši minētā panta trešajai daļai dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka fiziskā persona, īstenojot savas tiesiskās intereses, var iesniegt Lielbritānijas kompetentās institūcijas nolēmumus fiziskās personas maksātnespējas procesā un tā apliecinātus tulkojumus valsts valodā tiesu izpildītājam, kreditoram vai jebkurai citai fiziskai un juridiskai personai, un tas šīm personām ir tikpat saistošs kā tad, ja šo nolēmumu būtu pasludinājusi Latvijas tiesa.

Līdz ar to secināms, ka normatīvajos aktos ir noteikts uzņēmējsabiedrības pienākums pieņemt dokumentus latviešu valodā, taču privātam uzņēmumam nav liegts pieņemt dokumentus arī citās valodās. Vienlaikus norādāms, ka uzņēmumam nav pienākums algot darbiniekus ar svešvalodu zināšanām, līdz ar to pastāv iespēja, ka attiecīgajam uzņēmumam nav iespēju iepazīties ar dokumentu svešvalodā.

Jūsu nevēlēšanās tērēt laiku un līdzekļus dokumentu tulkošanai un apliecināšanai ir saprotama, taču netaisnīgi būtu arī prasīt no kreditora ieguldīt papildu resursus Lielbritānijas tiesas nolēmuma tulkošanā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka svešvalodā izdotu dokumentu tulkojuma valsts valodā pieprasīšana nav pretēja normatīvo aktu prasībām.

Attiecībā uz situāciju, ka Lielbritānijas tiesas nolēmums AS “Mogo” iesniegts netiek un Jūs gaidāt, lai tiek uzsākta parāda piedziņa tiesas ceļā, – par šādas piedziņas iespējamību vai neiespējamību un minētās situācijas tiesiskajām sekām var lemt vienīgi tiesa.