Dzīvojamās mājās, kuras īpašnieki nav pārņēmuši savā valdījumā un noteikuši īpašu kārtību, kā sadalāms šis maksājums, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Minēto noteikumu 19. punktā ir šāda norma: “Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.”

Ja īpašnieki māju ir pārņēmuši savā valdījumā un noteikuši īpašu kārtību par ūdens patēriņa starpības aprēķināšanu, piemēram, pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita vai mājokļa platības, arī tad Jums vajadzētu maksāt neatkarīgi no tā, vai periodiski esat prombūtnē vai neesat. Ūdens patēriņa starpībai nav tiešas saistības ar katrā dzīvokļa īpašumā patērētā ūdens daudzumu, jo tie faktiski ir ūdens zudumi mājas ūdens apgādes iekšējā sistēmā dažādu iemeslu (tostarp bojājumu vai negodīgu patērētāju) dēļ.

Maksu par rēķinu sagatavošanu un piesūtīšanu individuāli katram patērētājam komunālo pakalpojumu sniedzējs piemēro likumīgi. Kopš 2016. gada maksu par rēķinu sagatavošanu pakalpojumu sniedzējs vairs nedrīkst iekļaut pakalpojuma tarifā, tā jāiekasē atsevišķi. Pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir nogādāt ūdeni līdz centrālajam ievadam – mājas kopējam ūdensskaitītājam, par to arī nosūtot pārvaldniekam rēķinu. Ja tiek sagatavoti un nosūtīti atsevišķi rēķini katram dzīvokļa īpašniekam ar individuāliem aprēķiniem, tas ir papildu darbs ar papildu izdevumiem šiem tiešajiem norēķiniem. Jautājums ir par maksas lielumu. Par to var lemt paši daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji sapulcē – iespējams, uzticot šo pienākumu mājas pārvaldniekam. Taču apšaubāmi, vai mājas pārvaldnieks arī to darītu par velti.