Civillikuma (CL) 1068. pants noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Minētais nozīmē, ka neviens no kopīpašniekiem, nesaskaņojot ar pārējiem, nevar rīkoties ar visu vai pat tikai daļu no īpašuma. Dalīta lietošana iespējama vien tad, ja visiem kopīpašniekiem izdodas par to vienoties (to paredz arī CL 1070. pants) – visiem, piemēram, noslēdzot vienošanos par kopīpašumā esošās zemes daļas lietošanas kārtību.

Jāvērš uzmanība, ka šāda vienošanās būs spēkā vien gadījumā, ja to noslēgs visi kopīpašnieki, – vairākuma princips te nedarbojas.

Minētais nostiprināts Satversmes tiesas spriedumā lietā 2011-01-01 “Par Civillikuma 1068. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”, kurā ietvertā tiesību normu interpretācija ir obligāta visiem normas piemērotājiem.

Satversmes tiesa secināja: “Kā jebkurām īpašnieka tiesībām, arī kopīpašnieku tiesībām piemīt gan pozitīvais, gan arī negatīvais saturs. Kopīpašnieka tiesību negatīvais saturs ir tiesība iebilst pret tādu viena kopīpašnieka vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, ar kuru viņi mēģina bez kopīpašnieka piekrišanas apgrūtināt īpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, atsavināt to pilnībā vai pa daļām vai arī kaut kā to pārgrozīt. Savukārt kopīpašnieka tiesību pozitīvais saturs ir tiesības valdīt, lietot kopīpašuma priekšmetu un rīkoties ar to kā kopumā, tā arī pa noteiktām atsevišķām daļām, bet tikai ar visu pārējo kopīpašnieku piekrišanu.” (Skat.: Rozenfelds J. Lietu tiesības. 4. labotais, papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 52.–53. lpp., skat. sprieduma 13.2. punktu.) “(..) jāņem vērā tas, ka saskaņā ar apstrīdēto normu viena vai vairāku kopīpašnieku rīcība ar kopējo lietu vai tās daļu bez visu pārējo kopīpašnieku piekrišanas nav spēkā. Atbilstoši Civillikuma 1068. panta otrajai daļai katram kopīpašniekam ir tiesības iebilst pret tādu viena vai vairāku kopīpašnieku rīcību, kas attiecas uz kopējo lietu vai tās daļu. Turklāt kopīpašniekam, kas ar lietu rīkojies bez visu pārējo kopīpašnieku piekrišanas, ir pienākums atlīdzināt šādas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus. Līdz ar to apstrīdētajā normā ir noteiktas ikviena kopīpašnieka, lai arī cik liela būtu viņa daļa, “absolūtās veto” tiesības, ko tas var izlietot, nepiekrītot rīcībai ar kopējo lietu (..).” (Skat.: Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 254. lpp.; sprieduma 14.1. punkts.)