Atvaļinājuma naudas aprēķināšanai darba devējs izmanto vidējo izpeļņu. Tā nosaka Darba likuma 75. pants: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Atbilstoši Darba likuma 75. panta otrajai daļai, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā.

Šajā pantā arī noteikts, kā aprēķina mēneša, dienas, stundas vidējo izpeļņu.

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pants nosaka darba devēja pienākumu izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Savukārt, ja ir darbnespējas lapa B (to izsniedz no slimības 11.dienas), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir slimības pabalstu – 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.

Darba ņēmējam vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad iestājusies pārejoša darba nespēja.

B lapas aprēķinam ņem vērā darba ņēmēja vidējo iemaksu algu par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad iestājusies pārejoša darba nespēja.

Ja visā 12 mēnešu periodā iemaksu alga jeb ienākumi, no kuriem jāveic sociālās iemaksas, nav bijuši pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ, vidējo iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem, paredzot iespēju atkāpties 32 kalendāra mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums – 1. darbnespējas diena.

Ja arī šajā 32 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi minēto atvaļinājumu vai darbnespējas dēļ, slimības pabalstu rēķina 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas.

Jebkurā gadījumā – konkrēti dati gan par atvaļinājumu, gan slimības pabalstu ir jānoskaidro, kad ir reāla situācija. Par atvaļinājuma naudu – pie darba devēja, par slimības pabalstu – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.