E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14329
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1
1
1

Par piespiedu dalīto īpašumu

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
22. aprīlī, 2018
Ināra

Labdien! Velētos uzzināt, kāpēc dalīta īpašuma jautājumu nevar risināt, atļaujot zemes īpašniekam izpirkt daudzdzīvokļu māju, kura atrodas uz viņa zemes gabala, kaut par to pašu kadastrālās vērtības summu? Paldies!

A
atbild:
27. aprīlī, 2018
Lidija Dārziņa
LV portāls

Tiešām arī jaunākais piedāvātais risinājums – Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts – tādu risinājumu neparedz. Grūti iedomāties, kā saskatāt sava priekšlikuma īstenošanu: ka zemes īpašnieks nopērk daudzdzīvokļu māju ar visiem tajā esošajiem dzīvokļu īpašumiem un cilvēkiem?

Ieskatam, kāda izvēle bija zemes īpašniekiem, kad zemes reformas laikā tika pieļauta dalītā īpašuma veidošana Latvijā, un kā tas tika risināts citās valstīs (no 2012. gada informatīvā ziņojuma “Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma”):

Atjaunojot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemi, uz kuras atradās citām personām piederoša apbūve, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta noteikumiem jau no šā likuma pieņemšanas brīža bija tiesības izvēlēties atjaunot īpašuma tiesības uz šādu zemi, saņemot no apbūves īpašnieka nomas maksu, vai pieprasīt līdzvērtīgu zemi, vai saņemt kompensāciju.

Ņemot vērā minēto, zemes īpašnieki un viņu mantinieki, atjaunojot zemes īpašuma tiesības, parasti bija informēti par dalītā īpašuma izveidošanās iespējamību un varēja izvēlēties saņemt citu adekvātu labumu – līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju. Izvēloties atjaunot īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atrodas citai personai piederoša apbūve, zemes īpašnieks faktiski piekrita dalītā īpašuma izveidei un no tā izrietošo īpašuma tiesību ierobežojumiem.

Lielākajai daļai no dzīvokļu privatizētājiem konkrētais dzīvoklis bija un ir joprojām vienīgā dzīvesvieta, nevienam no dzīvokļu privatizētājiem nebija izvēles iespējas privatizēt citu dzīvokli, kura sastāvā būtu arī domājamās daļas no zemes.

Citās valstīs, kurās ir bijusi līdzīga situācija ar īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem un pastāvējusi iespēja izveidoties piespiedu dalītajam īpašumam (Vācija (bijusī Vācijas Demokrātiskā Republika), Lietuva, Igaunija), jau sākotnēji paredzēja noteikumus, kā panākama vienota īpašuma pastāvēšana, kā arī noteikts apbūves tiesību (superficies) tiesiskais regulējums.

Lietuvā tipiskākais piespiedu dalītais īpašums bija gadījumos, kad būve pieder privātpersonai, bet zeme valstij.

Igaunijā īpašuma tiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem neatjaunoja, ja uz tās atradās citām personām piederoša apbūve. Valsts nodrošināja zemes izpirkšanu (privatizāciju). Līdz zemes izpirkšanai būves īpašnieks maksāja atlīdzību par zemes lietošanu.

Vācijā piespiedu dalītais īpašums pastāvēja tikai pārejas periodā, kurā likums zemes īpašniekam piešķīra tiesības no ēkas īpašnieka prasīt samaksu par zemes gabala izmantošanu. Tādējādi veidojās tā saucamās „piespiedu” mantojamo būvēšanas tiesību attiecības.

Ar likumu tika iedibināti šādi principi:

  • uz svešas zemes uzceltā ēka tiek mūžīgi aizsargāta neatkarīgi no tā, vai un kā šī investīcija, proti, ēkas uzcelšana, ir tikusi garantēta un nodrošināta līdz likuma pieņemšanai;
  • ēkas īpašniekam uz likuma pamata ir civiltiesiskas prasījuma tiesības pēc savas izvēles nodibināt mantojamās būvēšanas tiesības vai arī prasīt zemes īpašniekam noslēgt pirkuma līgumu par konkrētā zemesgabala iegādi. Tikai izņēmuma gadījumā zemes īpašniekam ir tiesības pirkuma ceļā iegūt uz tā zemes esošo ēku. Ja ēkas īpašnieks šīs savas tiesības laicīgi neizmanto un ar zemes īpašnieku nenoslēdz nevienu no iepriekš minētajiem līgumiem (par zemesgabala lietošanu vai iegādi), šādas izvēles tiesības pāriet uz zemes īpašnieku;
  • līgums ir slēdzams pie notāra. Kamēr tas netiek izdarīts, ēkas īpašniekam ir civiltiesiskas prasījuma tiesības par šāda līguma noslēgšanu;
  • tā kā, pārejot uz tirgus ekonomiku, zemes vērtība, salīdzinot ar sociālismu, būtiski pieauga, ar normatīvā akta palīdzību līdzsvaroja gan zemes, gan ēkas īpašnieka intereses. Tāpēc gadījumā, ja starp zemes un ēkas īpašnieku tika noslēgts zemes pirkuma līgums, samaksa, ko ēkas īpašniekam ir jāmaksā zemes īpašniekam par zemes gabala iegādi, nedrīkst būt augstāka par pusi no tā tirgus vērtības. Savukārt, ja starp ēkas un zemes īpašnieku tiek noslēgts līgums par mantojamo būvēšanas tiesību nodibināšanu, zemes īpašniekam maksājamā atlīdzība nedrīkst būt augstāka par pusi no parasti maksājamās.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas