Labdien! Velētos uzzināt, kāpēc dalīta īpašuma jautājumu nevar risināt, atļaujot zemes īpašniekam izpirkt daudzdzīvokļu māju, kura atrodas uz viņa zemes gabala, kaut par to pašu kadastrālās vērtības summu? Paldies!
Tiešām arī jaunākais piedāvātais risinājums – Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts – tādu risinājumu neparedz. Grūti iedomāties, kā saskatāt sava priekšlikuma īstenošanu: ka zemes īpašnieks nopērk daudzdzīvokļu māju ar visiem tajā esošajiem dzīvokļu īpašumiem un cilvēkiem?
Ieskatam, kāda izvēle bija zemes īpašniekiem, kad zemes reformas laikā tika pieļauta dalītā īpašuma veidošana Latvijā, un kā tas tika risināts citās valstīs (no 2012. gada informatīvā ziņojuma “Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma”):
Atjaunojot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemi, uz kuras atradās citām personām piederoša apbūve, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta noteikumiem jau no šā likuma pieņemšanas brīža bija tiesības izvēlēties atjaunot īpašuma tiesības uz šādu zemi, saņemot no apbūves īpašnieka nomas maksu, vai pieprasīt līdzvērtīgu zemi, vai saņemt kompensāciju.
Ņemot vērā minēto, zemes īpašnieki un viņu mantinieki, atjaunojot zemes īpašuma tiesības, parasti bija informēti par dalītā īpašuma izveidošanās iespējamību un varēja izvēlēties saņemt citu adekvātu labumu – līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju. Izvēloties atjaunot īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atrodas citai personai piederoša apbūve, zemes īpašnieks faktiski piekrita dalītā īpašuma izveidei un no tā izrietošo īpašuma tiesību ierobežojumiem.
Lielākajai daļai no dzīvokļu privatizētājiem konkrētais dzīvoklis bija un ir joprojām vienīgā dzīvesvieta, nevienam no dzīvokļu privatizētājiem nebija izvēles iespējas privatizēt citu dzīvokli, kura sastāvā būtu arī domājamās daļas no zemes.
Citās valstīs, kurās ir bijusi līdzīga situācija ar īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem un pastāvējusi iespēja izveidoties piespiedu dalītajam īpašumam (Vācija (bijusī Vācijas Demokrātiskā Republika), Lietuva, Igaunija), jau sākotnēji paredzēja noteikumus, kā panākama vienota īpašuma pastāvēšana, kā arī noteikts apbūves tiesību (superficies) tiesiskais regulējums.
Lietuvā tipiskākais piespiedu dalītais īpašums bija gadījumos, kad būve pieder privātpersonai, bet zeme valstij.
Igaunijā īpašuma tiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem neatjaunoja, ja uz tās atradās citām personām piederoša apbūve. Valsts nodrošināja zemes izpirkšanu (privatizāciju). Līdz zemes izpirkšanai būves īpašnieks maksāja atlīdzību par zemes lietošanu.
Vācijā piespiedu dalītais īpašums pastāvēja tikai pārejas periodā, kurā likums zemes īpašniekam piešķīra tiesības no ēkas īpašnieka prasīt samaksu par zemes gabala izmantošanu. Tādējādi veidojās tā saucamās „piespiedu” mantojamo būvēšanas tiesību attiecības.
Ar likumu tika iedibināti šādi principi:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!