Tādu iespēju likums neparedz. Civillikums paredz iespēju, ka testators jeb mantojuma atstājējs var brīvi noteikt, kā pēc viņa nāves rīkoties ar visu viņa mantu, taču arī tad pastāv ierobežojums, kas paredz, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem – šajā gadījumā dāvinātāja bērniem – neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātās personas, lai tā izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu tiek ņemts dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāņem vērā gan šis pavairojums, gan tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts pēdējās gribas rīkojumā, ja ir šāds novēlējums.