Persona var vērsties tiesā, kurā tika izskatīta lieta, un lūgt izsniegt spriedumu atkārtoti. Par sprieduma atkārtotu izsniegšanu gan ir jāmaksā. Civilprocesa likuma 38. pants paredz, ka par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu jāmaksā kancelejas nodeva – 7 eiro.

Der zināt, ka parādniekam ir tiesības iepazīties ar izpildu lietu un noskaidrot neskaidros jautājumus, vēršoties pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura lietvedībā atrodas konkrētā piedziņas lieta. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 202 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību” 5. nodaļa.

Sīkāks izklāsts par parāda piedziņas procesu pieejams LV portāla skaidrojumā “Parādnieka tiesības un pienākumi parāda piedziņas procesā”.

Svarīgi zināt, ka zvērināts tiesu izpildītājs piedzen izveidojušos uzturlīdzekļu parādu, nevis ikmēneša uzturlīdzekļus. Parādnieks tiek aicināts papildus parāda atmaksai, kas obligāti jāveic tiesu izpildītāja depozīta kontā bankā, maksāt arī ikmēneša uzturlīdzekļus bērnam. Ikmēneša uzturlīdzekļu summa ir jāmaksā bērna mātes kontā. Maksājumi obligāti jāveic ar bankas pārskaitījumu (visticamāk, šāda kārtība ir noteikta arī tiesas spriedumā), lai šaubu gadījumā Jūs varētu apliecināt, ka maksājumus esat veicis.

Taču jāņem vērā, ja zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ir izpildu lieta par uzturlīdzekļu parāda piedziņu par labu nepilngadīgam bērnam, tad gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs nosūtījis rīkojumu parādnieka darba devējam, parādniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. punkts).

Ja zvērināts tiesu izpildītājs minētajā izpildu lietā nosūtījis rīkojumu kredītiestādei, kurā parādniekam ir norēķinu konts, tad parādniekam norēķinu kontā tiek saglabāta nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Normatīvajos aktos noteiktais regulējums neparedz citu ieturējuma apmēru.

Kā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija zinās, ka veicat ikmēneša maksājumus? Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. panta pirmās daļas 4. punkts paredz iesniedzēja (kas šajā gadījumā ir bērna māte) pienākumu informēt fonda administrāciju, ja parādnieks maksā iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets (25% vai 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas atkarībā no bērna vecuma).

Šis ir ļoti svarīgs punkts, jo faktiski nozīmē to, ka uzturlīdzekļu saņēmējai nav pienākuma informēt fonda administrāciju, ja kontā ienākušais uzturlīdzekļu maksājums no otra vecāka ir kaut par centu mazāks nekā minimālais apmērs. Tādā gadījumā šāds maksājums var tikt uzskatīts par brīvprātīgu papildu uzturlīdzekļu maksājumu, jo vecākam nav liegts veikt lielāku uzturlīdzekļu maksājumu, nekā ir valstī noteiktais minimums.

Jebkurā gadījumā, ja sāksiet uzturlīdzekļu maksājumus bērna mātes kontā, aicinām arī pašam sazināties ar fonda administrāciju.