Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību.

Likumā ir noteikts, ka nodoklis nav jāmaksā, ja pārdotais īpašums ir bijis īpašumā (no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (šo 60 mēnešu periodā) līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas (īpašuma pārdevēja, ienākumu guvēja) deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Nodoklis no pārdošanas ienākuma nav jāmaksā arī tad, ja nekustamais īpašums piederējis (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz tā pārdošanas dienai bijis vienīgais nekustamais īpašums.

Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Jūsu gadījumā (4. pakāpes radniecība) tas tā nav, proti, neveidojas situācija, kad būtu uzskatāms, ka nekustamais īpašums Jums pieder 60 mēnešus. Līdz ar to nodoklis būs jāmaksā. Apliekamo ienākumu nosaka no pārdošanas ienākuma – no 20 000 eiro atņemot iegādes vērtību (mantojuma masā norādīto vērtību) – 15 000 eiro. Iegādes vērtībā var iekļaut arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodevu par darījuma noformēšanu; valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā; valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; komisijas naudu; citus līdzīgus izdevumus.