Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 6. panta 7. punktu pacientam ir tiesības deleģēt ar atbilstošu pilnvarojumu citas personas lēmumu pieņemšanā attiecībā uz tā ārstēšanu vai atteikšanos no ārstēšanas.

Ja Jūsu tēvs ir izdevis vienai no savām meitām universālpilnvaru Civillikuma 2291. panta izpratnē, tad pilnvarotajai personai, piesakot medicīnas iestādei šāda pilnvarojuma esamību, ir tiesības rīkoties pacienta vārdā.

Jūsu aprakstītajā situācijā Pacientu tiesību likuma 7. panta 1. daļa, kas nosaka tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta laulātajam ( Jūsu mātei), būtu piemērojama gadījumos, ja pacients (Jūsu tēvs) šādu pilnvarojuma aktu nebūtu taisījis.

Tādējādi meitai, kurai pilnvarojums ir izsniegts (tas nav atsaukts un ir spēkā esošs), ir jāvēršas medicīnas iestādē un jāsniedz norādījumi attiecībā uz pacienta ārstniecību.

Priekšroka juridiskā spēka ziņā par turpmāko virzību (tēva nosūtīšanu uz rehabilitācijas centru) būs piešķirama pilnvarotai personai un tās dotiem norādījumiem.

Ārstniecības iestādei ir jāizpilda pilnvarotās personas rīkojumi, ja vien tie nav pretrunā ar pacienta interesēm un neapdraud tā dzīvību un veselību. Jebkurā gadījumā lēmumam, kurš pieņemts pacienta vārdā, jābūt tādam, kas vislabāk ietekmēs pacienta stāvokli.

Strīdus gadījumā lēmumu par pacienta veselības stāvokli var pieņemt arī ārstu konsīlijs.