Ar Jūsu jautājumiem iepazinās vairāki divu ministriju speciālisti, un, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem,  sniedza atbildes par tām situācijām, kas ir šo ministriju pārziņā. Jautājām arī, kurā instancē Jūs varētu griezties šādā situācijā.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja  Kristīne Pļaskota izklāstīja:  Meža likums (44.pants) nosaka, ka valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij. Tā ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.

Meža likums līdztekus nosaka, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot 44.panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.
Latvijas Valsts arhīva izziņa ir dokuments, kas apliecina vēsturisko piederību.

Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka katra lieta jāskata individuāli saistībā ar dažādos laikos esošo regulējumu un ietvertajiem nosacījumiem.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka, pirmkārt, šos procesus korektāk ir dēvēt par zemes reformu daļu, kas cita starpā nosaka kārtību, kādā bijušie īpašnieki piesaka savas īpašuma tiesības un tiem tiek atjaunoti vai piešķirti līdzvērtīgi īpašumi. Zemes reformas ietvaros zināma loma ir Valsts zemes dienestam (VZD), kas atrodas Tieslietu ministrijas (TM) padotībā, un TM arī gatavo normatīvos aktus, kas saistīti ar zemes reformu izpildi. Piemēram, likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 5.pants nosaka, ka tieslietu ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojumu projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā vai novada pašvaldības teritoriālajā vienībā (pilsētā, pagastā).

Otrkārt, nosacījumi, kas nosaka, kāda zeme piekrīt valstij, ir uzskaitīti likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantā un 4.1panta pirmajā daļā.
Ja pieļaujam, ka runa ir par neapbūvētu zemesgabalu (meža zemi), kas uz 1940.gada 21.jūniju piederēja privātpersonai, tad par valstij piekrītošo zemi ir jāpiemēro šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punkts: „Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumos, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti attiecīgi neapbūvēti zemes gabali jaunu valsts ēku (būvju) celtniecībai vai valsts funkciju īstenošanai.”

Tāpat var būt situācija, kas noteikta likuma 2.panta ceturtajā daļā: „Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par šo zemi saņēmušas līdzvērtīgu zemi no bijušajām valsts zemēm.”

EM iesaka minēto jautājumu un strīdu izskatīt Centrālajā zemes komisijā, kas atbilstoši likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16. un 17.pantu izskata pēdējā zemes reformas posmā zemes īpašuma atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem.