No rakstītā saprotams, ka meita ir ieguvusi daļu no tēva atstātā mantojuma – lauku mājām – un mantinieku starpā ir noteikta mājas lietošanas kārtība. Tādā gadījumā ir jāievēro tā lietošanas kārtība, kas noteikta testamentā, vai līdzmantinieku noteiktā kārtība – tādā veidā, kā tā ir paredzēta. Attiecīgi tiesības lietot mantotās mājas būs mantiniekiem tādā apmērā, kā tas paredzēts testamentā vai līdzmantinieku noteiktajā kārtībā.

Ja mantojuma atstājējs nav noteicis nedalītā mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtību, tad to nosaka līdzmantinieku vairākums pēc mantojuma daļu lieluma. Tas attiecas uz gadījumiem, kad mantinieki valda mantojumu nedalīti, – ja mantojums piekritis vairākām personām kopīgi, tad viņas var vai nu valdīt to nedalīti, vai prasīt tā dalīšanu. Tomēr nevienu nevar piespiest palikt mantojuma kopvaldījumā, un katrs līdzmantinieks var prasīt mantojuma dalīšanu. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja nevar labprātīgi un visiem mantiniekiem pieņemamā veidā vienoties par mājas lietošanas kārtību, katrs līdzmantinieks ir tiesīgs prasīt mantojuma dalīšanu, nodalot mantiniekiem reālas mantojuma daļas un izbeidzot mantojuma kopvaldījumu. Strīda gadījumā mantojuma dalīšana jāveic, ceļot prasību tiesā.