Uzvārda maiņa, noslēdzot laulību, un vārda maiņa ir juridiski atšķirīgi regulēts process, kas stājas spēkā atšķirīgā laikā un automātiski nozīmē, ka personu apliecinošs dokuments kļūst lietošanai nederīgs un ir jāveic tā nomaiņa. Piemēram, ja dzimtsarakstu nodaļa lēmumu par vārda maiņu pieņem pirms laulības noslēgšanas, dokuments pirms tā nomaiņas vairs nav derīgs lietošanai (laulības noslēgšanai).

Tieslietu ministrija, iepazīstoties ar jautājumu, sniedza šādu vispārīgu informāciju:

Par uzvārda maiņu, noslēdzot laulību

Laulības noslēgšanas kārtību Latvijas Republikā regulē Civillikums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" un Ministru kabineta Nr. 906 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu".

Stājoties laulībā Latvijas Republikā, persona uzvārdu pēc laulībām iegūst saskaņā ar Civillikuma 86. pantu, kurš noteic, ka, noslēdzot laulību:

• laulātie pēc savas vēlēšanās var izraudzīties viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu;
• katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu;
• viens no laulātajiem var pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds. Laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem.

Atbilstoši minētajam, noslēdzot laulību, var mainīt tikai uzvārdu, saskaņā ar Civillikuma 86. pantu.

Personu apliecinoša dokumenta lietošanu un izsniegšanu regulē Personu apliecinošu dokumentu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" (turpmāk – noteikumi).

Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta pirmajā daļā pēc būtības ir ietverta norāde attiecībā uz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanas mērķi – personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.

Minētā likuma 15. pantā uzskaitīti personu apliecinoša dokumenta lietošanas ierobežojumi – personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu cita starpā ir aizliegts lietot, ja tas kļuvis lietošanai nederīgs.

Vienlaikus šī likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka personu apliecinošs dokuments ir lietošanai nederīgs, ja personai mainījies vārds vai uzvārds.

Atbilstoši minētajam Personu apliecinošu dokumentu likuma normās pēc būtības ir ietverta norāde – ja personai tiek mainīts vārds vai uzvārds, personu apliecinošs dokuments kļūst lietošanai nederīgs un to lietot aizliegts.

Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 33. punktā noteikts, ka Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kura rīcībā nav derīga personu apliecinoša dokumenta, šo noteikumu 22. un 23. punktā minētos dokumentus iesniedz vai uzrāda 30 dienu laikā:

• pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas;
• pēc šo noteikumu 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētā nosacījuma iestāšanās vai konstatēšanas.

Minēto noteikumu 16.3. apakšpunktā noteikti personu apliecinoša dokumenta izsniegšanas iemesli, viens no tiem ir – personu apliecinoša dokumenta izsniegšana, ja mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds) (noteikumu 16.3.1. apakšpunkts).

Līdz ar to, ja persona ir mainījusi vārdu un/vai uzvārdu, personu apliecinošais dokuments kļūst nederīgs un tas 30 dienu laikā ir jānomaina.

Par vārda maiņu: iespēju mainīt vārdu, uzvārdu (vārdu un uzvārdu) vai tautības ieraksta maiņu Latvijas Republikā regulē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums (turpmāk – likums).

Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai persona, kura vēlas mainīt savu vārdu, iesniedz jebkurai dzimtsarakstu nodaļai attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda maiņas iemeslu.

Iesniedzot iesniegumu, ir jāuzrāda [derīgs] personu apliecinošs dokuments un jāpievieno iesniegumam fotogrāfija (4,5 x 3,5 cm), kā to noteic likuma 5. panta pirmā un otrā daļa.

Iesnieguma izskatīšanai nepieciešamos dokumentus dzimtsarakstu nodaļa pieprasa no citām dzimtsarakstu nodaļām, ja reģistrs ir sastādīts Latvijā, kā to nosaka likuma 5. panta trešā daļa.

Savukārt likuma 7. panta pirmā daļa paredz, ka vārda maiņai nepieciešamos dokumentus nodaļa nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam (turpmāk – departaments), departamenta direktors izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atļauju mainīt vārdu vai par atteikumu mainīt vārdu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmajā daļā noteikts, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmajai daļai iestāde attiecīgu lēmumu pieņem nekavējoties pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Saskaņā ar minētā likuma panta otro daļu, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Minētais lēmums adresātam tiek nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajai daļai.

Ievērojot iepriekš minētās tiesību normas, paskaidrojam, ka tikai pēc konkrētās lietas materiālu un apstākļu izvērtēšanas iespējams pieņemt lēmumu par atļauju vai atteikumu vārda maiņai. Līdz ar to nevar tikt prognozēts lietas izskatīšanas ilgums.

Lēmums par atļauju vai atteikumu vārda maiņai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Atbilstoši likuma 7. panta ceturtajai daļai vārds ir mainīts ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu.

Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumu Nr. 131 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība" 4.2. un 4.2.1. apakšpunkts noteic, ka Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments sniedz ziņas Iedzīvotāju reģistram par papildinājumiem un labojumiem civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos, kas saistīti ar personas vārda maiņu.

No minētā izriet, ka departamentam ir pienākums aktualizēt ziņas par personas vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda) maiņu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Likuma 10. pants paredz, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu, iesniedz šo lēmumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.