Gadījumā, ja persona ir veikusi dāvinājumu par labu citam mantiniekam, bet dāvinātāja neatņemamās daļas mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, Civillikuma 1922. pants paredz iespēju, ka dāvinātāja laulātais un bērni var prasīt no apdāvinātā, lai viņiem šīs daļas izdod, piemēram, izmaksā naudā.

Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā – mantiniekam ir tiesības saņemt pusi no tā, ko viņš būtu tiesīgs mantot, ja mantojums atklātos pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.

Jāņem vērā, ka savu daļu mantinieki var prasīt tikai no apdāvinātās personas, nevis no trešās personas, kuras īpašumā dāvinājums nonācis pēc tam.