Ja īstenojat bērna ikdienas aizgādību, Jums ir tiesības piedzīt uzturlīdzekļus no bērna tēva neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojat. Tomēr, lai sniegtu precīzāku atbildi par turpmāko rīcību, ir nepieciešams zināt, kurā valstī Jūs un bērns, kura uzturam ir nepieciešami uzturlīdzekļi, dzīvojat.

Piemēram, Eiropas Savienībā, lai atvieglotu pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņu, ir spēkā speciāls normatīvais akts – Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula). Minētā regula atvieglo jau esoša tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi vai jauna tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu citā ES dalībvalstī, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās ES valstīs. Jūsu ziņā ir izvēlēties, kurā valstī uzsākt tiesvedību – savā dzīvesvietas valstī vai Latvijā. Kad tiesas spriedums pieņemts, ir jāpanāk šī nolēmuma izpilde valstī, kurā dzīvo bērna tēvs, tātad Latvijā.  

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu katrā dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz pārrobežu uzturlīdzekļu pieteikumu sagatavošanā un pārsūtīšanā starp ES dalībvalstīm. Latvijā regulas noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Par atbildīgajām iestādēm citās ES dalībvalstīs iespējams uzzināt Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Tiesvedība” > “Uztura prasības”. 

Līdzīgs regulējums pastāv arī valstīs, kas pievienojušās Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, proti, ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Norvēģijā, Ukrainā, Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, ASV, Melnkalnē, Turcijā, Kazahstānā un Brazīlijā.

Attiecībā uz uzturlīdzekļu ieskaitīšanu nepilngadīga bērna kontā – Civillikums šādu iespēju neparedz, jo uzturlīdzekļi ir paredzēti noteiktiem mērķiem, kurus īsteno viens no vecākiem, kurš pieprasa uzturlīdzekļus bērna ikdienas aizgādības īstenošanai. 

Civillikuma 177. pants nosaka – līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, proti, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu.

Atbilstoši Civillikuma 178. panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Attiecīgi, ja bērns dzīvo, piemēram, pie mātes, viņai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no bērna tēva bērna ikdienas aizgādības nodrošināšanai. 

Tā kā uzturlīdzekļi ir paredzēti noteiktam mērķim – bērna aprūpei (ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanai, izglītošanai u. tml.), tos nevar uzskatīt par bērna brīvo mantu, kas atbilstoši Civillikuma 195. pantam var tikt izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērns sasniedzis 16 gadu vecumu. Līdz ar to nauda, kas tiek ieskaitīta bērna kontā izlietošanai pēc viņa ieskatiem, vai uzkrājuma veidošana, ko bērns varēs izlietot pēc pilngadības sasniegšanas, šajā gadījumā uzskatāma par papildu atbalstu savam bērnam, nevis uzturlīdzekļiem bērna ikdienas aprūpes, ko īsteno māte, nodrošināšanai.