Ienākumus, uz kuriem piedziņa nav vēršama, nosaka Civilprocesa likuma 596. pants.

Piedziņu nevar vērst uz:

• atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
• kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
• darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
• sociālās palīdzības pabalstiem;
• bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

No Jūsu jautājuma nav saprotams, kam ir nodota parāda piedziņa. Parādu piedziņa ir vairākos tiesību aktos regulēts process. Neatmaksāto naudu kreditors (banka) var atgūt, vēršoties ārpustiesas parādu piedziņas kompānijā un vēršoties tiesā.

Parādu piedziņas process un piedzinēja darbības abos gadījumos ir atšķirīgas.

Tiesu izpildītājs ieved izpildu lietu un uzsāk parāda piedziņu, pastāvot šādiem nosacījumiem:

1)      ir notikusi tiesa, tiesu izpildītājam kreditors (piedzinējs) ir iesniedzis tiesas nolēmumu jeb izpildu dokumentu;

2)      kreditors ir iesniedzis pieteikumu, ar kuru viņš vēlas uzsākt piedziņu no parādnieka, un pieteikumā norādījis, pret ko tiesu izpildītājs drīkst vērst piedziņu, lai naudu atgūtu.

Tātad tiesu izpildītājs sāk darbības pēc jau notikušas tiesas un uz tiesas nolēmuma pamata.

Parādnieka obligātie pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552. pantā. Saņemot tiesu izpildītāja paziņojumu, parādniekam ir jāierodas pie tiesu izpildītāja un jāsniedz paskaidrojumi par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu. Tātad, ja parādnieks saņem kādu no valsts sociālajiem pabalstiem, bērna uzturlīdzekļus, apgādnieka zaudējuma pensiju u.c. minētajā pantā norādītos maksājumus, tas tiesu izpildītājam ir jāpaziņo. Tiesu izpildītājs naudu no parādnieka neietur un neredz ne parādnieka bankas kontu, ne to, cik tam ir bērnu. Ieturējumus veic darba devējs vai banka, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumā dotajiem norādījumiem.

Bankā ir jānoskaidro, pamatojoties uz kādu lēmumu, no Jūsu konta tiek noņemta nauda; kas ir parādu piedzinējs, ja to kaut kādu apstākļu dēļ nezināt. Un tad – jāsazinās ar parāda piedzinēju, jāsniedz likumā noteiktā informācija.

Par parādu maksājumiem varat izlasīt LV portāla skaidrojumā “Kādi ienākumi ir pakļauti un kādi nav pakļauti parādu piedziņai”.