Vēlos iegādāties īpašumu, bet pārdevējs piedāvā to iegādāties ar 1/2 domājamām daļām, lai kāds cits nevarētu pieteikties uz pirmpirkuma tiesībām. Gribu Jūs palūgt, lai izskaidrojat, vai tas tā tiešām ir? Un ko dod pirkums, ja to noslēdz ar 1/2 domājamām daļām? Pārdevējs jau atsūtīja arī līgumu, vai ar Jūsu palīdzību būtu iespējams to pārbaudīt, vai tur nav kāds "āķis"? Un kā ir ar notāra izdevumiem, vai to sedz pārdevējs vai pircējs, vai arī kā vienojas? Kāda ir pareizā kārtība? Liels paldies jau iepriekš.
Pirmpirkuma tiesību (attiecīgi arī izpirkuma tiesību) institūtu nosaka normatīvie akti: Civillikums, likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” un likums “Par pašvaldībām”.
Saskaņā ar Civillikuma normām pirmpirkuma tiesības vienmēr ir kopīpašniekiem, ja kāds no kopīpašniekiem atsavina savu domājamo daļu.
Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” kārtībā pirmpirkuma tiesības ir tad, ja pastāv t.s. dalītais īpašums, t.i., ja ēka pieder vienai personai, bet zeme citai personai, tad, atsavinot kādu no šiem objektiem (piemēram, zemi), ēkas īpašniekam ir pirmpirkuma tiesība uz zemi.
Likuma “Par pašvaldībām” kārtībā vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldību administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas. Turklāt šis likums ierobežo pašvaldību pirmpirkuma tiesības, nosakot uzskaitījumu, kādos gadījumos pašvaldība nav tiesīga izmantot pirmpirkuma tiesības. Viens no tādiem gadījumiem, kad pašvaldībai nav pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir tad, ja atsavina domājamo daļu, bet kopumā īpašums paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā.
Vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu.
Lai gan jautājums nesatur konkrētu norādījumu, uz kāda pamata trešajai personai varētu piederēt pirmpirkuma tiesība, taču no jautājuma konteksta varētu izrietēt, ka šajā gadījumā pirmpirkuma tiesības varētu būt pašvaldībai. Jānorāda, ka tam apstāklim, ka kādai persona pieder pirmpirkuma tiesības, uzreiz automātiski nenozīmē, ka šī persona šīs pirmpirkuma tiesības arī izmantos.
Diemžēl jākonstatē, ka praksē, lai apietu pašvaldību pirmpirkuma tiesības, atsavina (pārdod) īpašumu domājamās daļas, slēdzot vairākus līgumus.
Šāda rīcība no likuma viedokļa ir prettiesiska, un, noslēdzot šādus līgumus, dažādu zaudējumu risks ir lielāks nevis pārdevējam, bet tieši pircējam.
Kas attiecas uz notāra izdevumiem, visbiežāk puses vienojas, ka notāra izdevumus sedz nekustamā īpašuma pircējs. Samaksa par notāra pakalpojumiem noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību.
Ar LV portāla redakcijas palīdzību nav iespējams pārbaudīt Jūsu līgumu. Ar šādu lūgumu Jums jāvēršas pie jebkura jurista, kas specializējas nekustamo īpašumu darījumos.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!