Šajā gadījumā ir divas iespējas. Ja viens no vecākiem uzturlīdzekļus nemaksā un tā vecāka, kura aprūpē atrodas bērns, rīcībā nav tiesas sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanās notariāla akta formā par uzturlīdzekļiem, kas izpildāma tiesas sprieduma izpildes kārtībā, no 2017. gada 1. aprīļa valsts garantētos uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā iespējams saņemt administratīvā procesa ietvaros (bez tiesas sprieduma), uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu.

Saskaņā ar jauno regulējumu tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda tiek nodrošinātas neatkarīgi no parādnieka valstiskās piederības un dzīvesvietas valsts. Uzturlīdzekļus no fonda administratīvā procesa kārtībā iespējams saņemt gan tad, ja parādnieka dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, gan tad, ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma.

Ērtākais veids, kā pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai, ir izmantot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai”. Šī pakalpojuma izmantošanai nepieciešams reģistrēties, izmantojot internetbankas pieejas datus.

Gadījumā, ja parādniekam ir norādīta dzīvesvieta ārvalstī, fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai beidzies to iesniegšanas termiņš, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru" 2. punktam katram bērnam līdz 7 gadu sasniegšanai ir 25%, savukārt no 7 gadiem līdz 18 gadu sasniegšanai – 30% no Latvijā noteiktās minimālās mēneša algas. Tā kā 2017. gadā noteiktā minimālā mēneša alga ir 380 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 95 eiro vai 114 eiro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.

Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “No 1. aprīļa vienkāršāka un ātrāka uzturlīdzekļu saņemšana”.

Ja uzturlīdzekļi minimālajā apmērā nav pietiekoši, otra iespēja ir uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu tiesas ceļā, kas, ņemot vērā to, ka nav precīzi zināma atbildētāja dzīvesvieta un ienākumu gūšanas veids, varētu būt ilgāks un sarežģītāks process. Pēc tam, kad stāsies spēkā tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, tas ir jānodod piespiedu izpildei tajā valstī, kurā bērna tēvam ir pastāvīgā dzīvesvieta. Tā kā Kanāda nav Eiropas Savienības dalībvalsts un pagaidām nav ratificējusi Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, kas atvieglo tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi konkrētā valstī, prasītājam jāsazinās ar konkrētās valsts kompetentajām iestādēm un pašam jāpanāk tiesas nolēmuma izpilde Kanādā.