Likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz, ka tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Ja pašvaldībai nav iespēju piešķirt dzīvokli (tās ir īres tiesības līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai), bārenim ir tiesības uz regulāru dzīvokļa pabalstu, lai viņš pats var sameklēt un īrēt mājokli.

Bērnam bārenim pēc pilngadības sasniegšanas tiek sniegts finansiāls atbalsts, kas paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 857 par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās. Ir noteikts, ka pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģimenē, pie aizbildņa vai internātskolā pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs nav mazāks par divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru. Un pašvaldība likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā sniedz pilngadību sasniegušajam bērnam palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Tātad tas, ka Jums ir izmaksāts sākotnējais, vienreizējais, naudas atbalsts bārenim, neliedz tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, ja vien nav apstākļi, kuri šīs tiesības tomēr var ierobežot.

Likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir arī noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību šādos gadījumos:

• piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;
• piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts, un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;
• ja personas īpašumā ir šā likuma 16. panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad ir tiesības atteikt palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.

Jums būtu jāvēršas pašvaldībā ar rakstveida iesniegumu, lūdzot palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Atteikumu Jūs rakstiski varat apstrīdēt domē. Savukārt pašvaldības domes lēmumu, ja tas Jūs neapmierina, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.