Civillikuma 179. pants paredz abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minētais pienākums nav ierobežots ar bērna vecāku pilngadību, un tas pastāv arī tad, ja viens vai abi bērna vecāki ir nepilngadīgi.

No situācijas apraksta gan nav skaidrs, vai bērnam ir noteikta paternitāte. Lai piedzītu uzturlīdzekļus, nepietiek ar to vien, ka bērna tēvs bērnu mutiski atzīst, bet ir nepieciešams apstiprinājums, ka konkrētā persona ir bērna tēvs, proti, ir attiecīgs ieraksts dzimšanas apliecībā. Tāpēc vispirms ir jānosaka paternitāte.

Tā kā bērna vecāki nav laulāti, lai brīvprātīgi atzītu paternitāti un tiktu veikts attiecīgs ieraksts dzimšanas reģistrā, abiem vecākiem ir jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu,  kurā reģistrēta bērna dzimšana, un kopīgi jāiesniedz iesniegums. Vienlaikus, tā kā Civillikuma 177. panta pirmā daļa noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai (18 gadu vecumam) bērns ir vecāku aizgādībā un vecāku tiesības un pienākums ir pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, šajā gadījumā paternitātes atzīšanai ir nepieciešama arī bērna tēva likumisko pārstāvju - abu vecāku vai aizbildņa klātbūtne un piekrišana (ja kāds no likumiskajiem pārstāvjiem nevar ierasties, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēja paraksta īstums).  Kamēr bērna bioloģiskais tēvs ir nepilngadīgs, arī prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu ceļama, kā atbildētāju norādot bērna tēva likumiskos pārstāvjus, kas varētu būt bērna tēva vecāki.

Valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kāds jānodrošina savam bērnam katram no vecākiem, neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu, ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) ir 380 eiro. Līdz ar to saskaņā ar MK noteikumu 2. punktu minimālie uzturlīdzekļi, ko bērna tēvam ir pienākums nodrošināt ik mēnesi savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un tie ir 95 eiro mēnesī.

Lai piedzītu uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā, tiesā jāsniedz maza apmēra prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, kas noformējama atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam paraugam. Prasības pieteikuma veidlapa pieejama Latvijas tiesu e-pakalpojumu portālā manas.tiesas.lv/eTiesas sadaļā “E-veidlapas” (veidlapas paraugs pieejams arīdzan Ministru kabineta noteikumu Nr. 783 „Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām” 2. pielikumā „Prasības pieteikums maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu”).

Atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam prasība pret fizisko personu ceļama tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas, bet prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 26.-27. pants). Uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā prasītājs var izvēlēties sniegt prasību tiesā arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 28. panta otrā daļa). 

Konkrētajai adresei piekritīgās tiesas kontaktinformācija atrodama Latvijas tiesu portāla www.tiesas.lv sadaļā “Tiesu darbības teritorijas”.

Papildus informējam, ka 2017. gadā paredzētas būtiskas izmaiņas uzturlīdzekļu saņemšanā. Sākot ar 1. aprīli, uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā būs iespējams saņemt daudz vienkāršāk un ātrāk, iesniedzot dokumentus Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas prasītāja vietā sazināsies ar atbildētāju un vienosies par turpmāko uzturlīdzekļu izmaksas kārtību.

Atbildot uz jautājumu par iespējamām nepatikšanām sakarā ar to, ka bērna tēvs ir nepilngadīgs, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Krimināllikuma 161. pantā noteiktajam pilngadīga persona par seksuāla rakstura darbībām ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, var tikt saukta pie kriminālatbildības. Līdz ar to šajā gadījumā viss atkarīgs no lietas faktiskajiem apstākļiem. Proti, tā kā normā minētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir pilngadīga, tātad vismaz 18 gadus veca persona, kriminālatbildība var iestāties, ja bērna ieņemšanas brīdī māte ir bijusi vismaz 18 gadus veca, bet tēvs nav vēl sasniedzis 16 gadu vecumu. Šim apstāklim gan nevajadzētu kļūt par šķērsli bērna tiesībām saņemt uzturlīdzekļus no sava tēva.