E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 10773
Lasīšanai: 3 minūtes

Katrs konkrētais personas datu apstrādes gadījums vērtējams atsevišķi

J
jautā:
15. novembrī, 2016
Maksims

Vai drīkst dokumentēt - filmēt, fotografēt, veikt audioierakstus, kuros ir redzams policijas (pašvaldības, ceļu, krimināl, ostas) darbinieks? Vai ir jāsaskaņo iepriekš? Kā ir jārīkojas, ja policijas darbinieks liek pārtraukt filmēšanu? Kādas ir publicēšanas iespējas?

A
atbild:
16. decembrī, 2016

Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi, ka [personas] fotografēšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevar tikt uzskatīta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu. Proti, nav pietiekami izdarīt abstraktu konstatējumu, ka notikusi personas fotografēšana bez piekrišanas, bet gan vērtējami konkrētie apstākļi (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 28. februāra spriedums lietā SKC-11/2013 7.3.p.). Līdz ar to noteiktos apstākļos ir pieļaujama arī valsts amatpersonas fotografēšana, filmēšana, audioieraksta veikšana un šo materiālu publiskošana bez šo personu piekrišanas, ja pastāv kāds cits no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 2.-6. punkta nosacījumiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) ir norādījusi, ka pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību (ECT 2004. gada 16. novembra spriedums lietā Karhuvaara and Iltalehti v. Finland). Amatpersonu rīcības, tāpat kā politiķu darbības, pieļaujamā izvērtējuma robežas ir ievērojami plašākas, nekā tas būtu pieļaujams attiecībā uz privātpersonu. Tomēr tās nav tik plašas kā politiķiem (ECT 2001. gada 29. marta spriedums lietā Thoma v. Luxembourg).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka katrs konkrētais personas datu apstrādes gadījums (tai skaitā filmēšanas, fotografēšanas vai audioieraksta veikšana) ir vērtējams atsevišķi, ņemot vērā konkrētos personas datu apstrādes apstākļus.

ECT atzina, ka tas, kurš pēc savas vēlēšanās darbojas publisko tiesību jomā, nevar pieprasīt pret sevi tādu pašu attieksmi kā privātpersona, kurai ir tiesības uz anonimitāti (ECT 2004. gada 24. septembra spriedums lietā Von Hannover v. Germany). Sabiedrības tiesības iegūt informāciju noteiktos apstākļos var attiekties arī uz atsevišķiem publisko personu privātās dzīves aspektiem (ECT 2004. gada 18. maija spriedums Editions Plon v. France).

Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija norāda, ka amatpersonām ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, savukārt šīs tiesības ir šaurākas, salīdzinot ar privātpersonu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 105 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU