Baltijas ārlietu ministri tikās 31. Baltijas Padomes laikā. Tās noslēgumā Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns un ārlietu ministre Baiba Braže parakstīja kopīgo paziņojumu par Baltijas valstu sadarbībā sasniegto un nākamā gada prioritātēm.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Man ir patiess prieks šodien Rīgā uzņemt manus baltiešu brāļus – Margusu un Ķēstuti, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministrus. Ikgadējā Baltijas Padome ir iespēja koordinēt sadarbību ministriju un parlamentu līmenī mūsu kopīgajās prioritārajās jomās – aizsardzībā un drošībā, kā arī ekonomikas attīstībā. Baltijas valstu primārais uzdevums ir turpināt stiprināt savas aizsardzības un atturēšanas spējas, atbalstīt Ukrainu, vājināt Krieviju. Un mēs esam NATO līderi šajā ziņā – Baltijas valstis jau nākamgad sasniegs Hāgā panākto vienošanos par 5% no IKP ieguldījumiem aizsardzībā. Tieši mūsu valstis ir pirmā drošības līnija – mēs kopā sargājam ES un NATO ārējo robežu, ieguldot ievērojamus līdzekļus gan infrastruktūras stiprināšanā, gan cilvēkresursos. Kur diendienā sargā robežu, cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem – migrācijas instrumentializācijas, kā arī piemēro ES sankcijas un novērš to apiešanu.”
Tāpat kopīgiem spēkiem mēs strādājam pie aktīvas transatlantiskās diplomātijas, kopīgo lobija darbu ASV Kongresā, lai nodrošinātu Baltijas drošības iniciatīvas atbalsta nepārtrauktību, militāro palīdzību, kopīgas mācības un Austrumu flanga drošības stiprināšanu. Mūs novērtē, un, citējot ASV administrācijas pārstāvjus, Baltijas valstis ir paraugsabiedrotie.
Ministri pozitīvi novērtēja valstu sadarbību kultūras diplomātijā, izceļot, ka Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva šogad pasniegta jau 16. reizi, savukārt Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju Baltu balva šogad tika pasniegta jau 8. reizi.
Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sadarbības vēsturiskie mērķi ir bijuši – izraušanās no Krievijas ietekmes sfēras, valstiskuma nostiprināšana, iestāšanās ES un NATO – ir sasniegti. Tagad mūsu fokuss ir palīdzēt Ukrainai, vājināt Krieviju līdz tā beidz karu Ukrainā, Baltijas reģiona drošības stiprināšana un ekonomiskā attīstība, un Baltijas lomas stiprināšanas un interešu aizstāvība dažādos starptautiskos formātos.
Baltijas valstu ārlietu ministri piedalījās arī 31. Baltijas Padomē kopā ar Baltijas Asamblejas deputātiem. Latvijas ārlietu ministre informēja par Latvijas prezidentūras Baltijas Padomē paveikto, uzsverot, ka šogad notika vēsturiskā Baltijas valstu atvienošanās no Krievijas elektroenerģijas tīkla un pievienošanās Kontinentālās Eiropas tīklam, kas ir fundamentāls ieguldījums Eiropas kopējā drošībā.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna iepazīstināja ar Igaunijas izvirzītajam prioritātēm prezidentūrai Baltijas Ministru padomei (BMP) 2026. gadā: reģionālā drošība, tostarp pārtikas nodrošinājums un piegādes ķēžu noturība, pārrobežu savienojamība, tostarp Rail Baltic un kritiskās infrastruktūras aizsardzība, un visaptverošs un nepārtraukts atbalsts Ukrainai visos līmeņos.
32. Baltijas Padome norisināsies 2026. gada 23. oktobrī Tallinā.
Papildu informācijai
- Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu vidū tiek mainīts ik pēc gada.
- Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas un BMP Sadarbības padomes (Baltijas valstu ārlietu ministru) kopīga sanāksme, kuras laikā Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā. Baltijas Padome tradicionāli notiek Baltijas Asamblejas ikgadējās sesijas laikā.
- Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī.
- 31. Baltijas Padomes kopīgais paziņojums
