Jānis Vucāns atzīmēja, ka šogad BA darbā būtiska vieta bijusi parlamentārās diplomātijas stiprināšanai, kas palīdz kopīgu redzējumu pārvērst praktiskos rezultātos. “Parlamentārā diplomātija ir mūsu tilts starp idejām un rīcību. Aktīvs dialogs starp likumdevējiem un izpildvaru ir būtisks, lai mūsu kopīgie mērķi kļūtu par reāliem risinājumiem,” norādīja BA prezidents.
Runājot par aizsardzību, J.Vucāns uzsvēra, ka Baltijas drošība ir atkarīga no spējas darboties vienotas aizsardzības telpas ietvaros. Saskaņota pieeja militārajām operācijām, rūpniecības attīstībai un noturības stiprināšanai palielina Baltijas valstu spēju reaģēt uz draudiem un pasargāt reģionu.
BA prezidents atgādināja, ka Baltijas valstis ir Eiropas drošības priekšpostenis, sargājot Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. “Laikā, kad Eiropa saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp Krievijas brutālo karu pret Ukrainu, mūsu vienotība un solidaritāte ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk,” uzsvēra J.Vucāns.
J.Vucāns norādīja, ka šogad Baltijas valstis spērušas vēsturisku soli enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, sinhronizējoties ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu. “Tas ir būtisks drošības un neatkarības apliecinājums. Nākamais solis ir kopīgas enerģētikas stratēģijas izstrāde, lai vēl ciešāk apvienotu spēkus enerģētiskās drošības un ilgtspējas jomā,” teica BA prezidents.
Svarīga loma BA darba kārtībā bijusi zinātnes un inovāciju attīstībai, tostarp kopīga Baltijas zinātnes fonda izveidei, lai nodrošinātu stabilu finansējumu pētniecībai. “Zinātniskā izcilība ir mūsu reģiona izaugsmes pamats,” sacīja J.Vucāns, atzinīgi vērtējot arī progresu augstākās izglītības kvalifikāciju automātiskās atzīšanas jomā un kopējās Baltijas komunikācijas stratēģijas izstrādē.
J.Vucāns atzīmēja arī panākumus veselības aprūpes sadarbībā – darbu pie kopīgiem medicīnas iepirkumiem, rezervju veidošanas un iniciatīvu par uzlabotās daļiņu terapijas centra izveidi Baltijā.
Latvija šogad ir Baltijas Asamblejas prezidējošā valsts, un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši šajās dienās pulcējušies Rīgā, lai pārrunātu būtiskākos šī brīža Baltijas valstu sadarbības aspektus un izvērtētu to, cik sekmīgi izdevies īstenot prezidentūras iecerēto. Nākamgad prezidējošās valsts pienākumus Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē uzņemsies Igaunija.
