Turpmāk vairs nebūs spēkā sarežģītais valsts nodevu aprēķins procentuālā izteiksmē, jo visas valsts nodevas noteiktas fiksētā veidā. Valsts nodevu aprēķināšanas kārtība būs ērtāka gan privātpersonām, gan tiesām. Personām samazināsies valsts nodevas apmērs prasībās, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro. Tāpat grozījumi paredz noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas “griestus” – 25 000 eiro apmērā. Valsts nodevas “griesti” veicinās tiesu pieejamību situācijās, kad prasība ceļama par lielām naudas summām. Vienlaikus tiesas pieejamība tiek veicināta ne tikai prasītājam, sniedzot prasību tiesā, bet arī atbildētājam, iesniedzot apelācijas sūdzību, jo valsts nodeva maksājama arī gadījumā, ja atbildētājs vai prasītājs pārsūdz viņam nelabvēlīgu pirmās instances tiesas spriedumu.
Turpmāk ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiks daļēji iekļauti valsts nodevā, kas vienkāršos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu. Tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un tiks piedzīti par labu uzvarējušai pusei. Līdz ar to parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nebūs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Vienlaikus būtiski tiks uzlabota procedūra saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu. Ar grozījumiem paredzēts atteikties no nosacījuma, ka brīdinājums jāizsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Turpmāk brīdinājums tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, vai, ja tas nav iespējams, – ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskajai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskajai personai). Sūtījuma neizņemšana nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Paredzams, ka izmaiņu rezultātā mazināsies prasības kārtībā izskatāmo lietu skaits, kur uz tiesas sēdēm neierodas lietas dalībnieki, jo, piemērojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai. Tālab arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek celta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā.
Plašāk ar grozījumiem Civilprocesa likumā iespējams iepazīties Saeimas tīmekļvietnē.
