Sanāksmē papildus jautājumiem par Ziemeļjūras – Baltijas Koridora (Koridora) attīstību tiks skatīti un diskutēti jautājumi par TEN-T Regulas pārskatīšanas gaitu. Minētais process ir aktuāls visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jo sarunas risinās gan par politiskiem mērķiem, gan par konkrētu infrastruktūras tehnisko parametru prasību ieviešanu, kā arī tiek stiprināts koridoru koncepts.
Foruma dalībniekiem tika sniegta informācija par dalībvalstu kopīgu interešu projektu finansēšanas iespējām nākamajos gados, turklāt Eiropas Komisija (EK) dalījās ar redzējumu par pilsētu mezglu nozīmi TEN-T politikā.
Ziemeļjūras – Baltijas Koridors ir viens no ES definētajiem prioritārajiem savienojumiem un Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamatelementiem, kura attīstība notiek, lai nodrošinātu reģionālo transporta sasniedzamību. EK iecelts Koridora koordinators seko līdzi un apkopo informāciju par transporta infrastruktūras attīstību Koridora ietvarā, diskutē un izvērtē ar iesaistītajām dalībvalstīm turpmākos mērķus un attīstības perspektīvas. Tāpat Koridora koordinators ir atbildīgs par koridora darba plāna izstrādi. Aktuālais TEN-T Ziemeļjūras – Baltijas Koridora darba Piektais plāns tika izstrādāts 2022.gadā.
Spēkā esošā TEN-T Regula ir pieņemta 2013.gadā un pašlaik notiek darbs pie tās pārskatīšanas ar mērķi īstenot Eiropas Zaļo kursu un EK Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju attiecībā uz prasībām transporta infrastruktūrai attiecībā uz dzelzceļu, aviāciju, autoceļiem un ostām. TEN-T regula paredz, ka dalībvalstīm pamata tīkls ir jāpabeidz līdz 2030. gadam, paplašinātais pamata tīkls līdz 2040 gadam un visaptverošais līdz 2050. gadam, un tas nozīmē, ka valstu definētajiem tīkliem ir jāatbilst TENT regulas tehniskajām prasībām.
