Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Islandes prezidentūru Eiropas Padomē, kur īpaši aktīvi virzīts jautājums par Krievijas atbildību par agresiju pret Ukrainu. Abi prezidenti pārrunāja kompensācijas mehānismu un zaudējumu reģistra izveidi, kā arī EP atbalstu priekšlikumam par starptautisku ad hoc tribunālu Krievijas agresijas nozieguma pret Ukrainu iztiesāšanai.
Latvijas un Islandes prezidenti pārrunāja nepieciešamību stiprināt Eiropas Padomes starptautisko nozīmi un ietekmi sabiedriskās domas veidošanā, kas būtu nozīmīgi ne vien pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā, bet arī domājot par globālu jautājumu risināšanu. Prezidenti apsprieda tādus piemērus kā cilvēktiesību, klimata un migrācijas jautājumi, straujā digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība. Tie rada izaicinājumus demokrātijai, tiesiskumam un Rietumu vērtību sistēmai. E. Levits atzīmēja, ka tas sasaucas ar Latvijas izvirzītajiem EP prezidentūras mērķiem.
16.–17. maijā Reikjavīkā notiek ceturtais Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāju samits. Tā laikā Latvija pārņems prezidentūras EP pienākumus no Islandes. Latvijas prezidentūra EP Ministru komitejā ilgs no 17. maija līdz 15. novembrim. Latvijas prioritātes būs (1) demokrātijas un likuma varas stiprināšana, (2) vārda brīvības, žurnālistu drošības un digitālo tehnoloģiju jautājumu risināšana, un (3) Eiropas Padomes reformu veicināšana.
