Senātam izskatāmajā lietā izšķiramais jautājums bija par to, vai jebkurš laukums pie daudzdzīvokļu mājas, kurā tiek novietotas automašīnas, ir uzskatāms par inženierbūvi, kura izbūvei un ekspluatācijai nepieciešama būvatļauja.
Pieteicējs – attiecīgās mājas dzīvokļa īpašnieks – uzskata, ka, tā kā automašīnu novietošana konkrētajā gadījumā nav primārais iekšpagalma izmantošanas veids, bet paredzēts dažādām sadzīviskām vajadzībām, tostarp automašīnu novietošanai, tad tas nav uzskatāms par inženierbūvi – autostāvvietu.
Vispārīgi Senāts spriedumā piekrīt apgabaltiesas secinātajam, ka autonovietnes izveide, paredzot vai pielāgojot kādu teritoriju automašīnu regulārai novietošanai un tādējādi nosakot šīs teritorijas primāro izmantošanu, ir uzskatāma par būvniecību. Tomēr ir pārlieku formāli un būvniecību regulējošo normu jēgai neatbilstoši uzskatīt, ka jebkura vieta, kurā tiek novietota automašīna, automātiski kļūst par autostāvvietu tieši būvniecību regulējošo normu izpratnē.
Iekšpagalms konkrētajā gadījumā ir vēsturiskas apbūves rezultātā veidojusies privāta, vienīgi dzīvojamās mājas kopīpašniekiem pieejama slēgta teritorija. Iekšpagalmā arī izvietoti atkritumu konteineri, tiek novietoti bērnu rati. Tādējādi iekšpagalms – slēgta privātīpašuma daļa – atbilstoši īpašnieku gribai kalpo dzīvojamās mājas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, un viena no šādām vajadzībām ir arī nepieciešamība novietot automašīnas konkrētajā teritorijā.
Konkrētajā gadījumā, lai nodrošinātu iespēju iekšpagalmā novietot automašīnas, fiziski nav veikti būvdarbi. Teritorijas daļa, kurā tiek novietotas automašīnas, nav fiziski norobežota ar kādiem objektiem. Tāpat iekšpagalmā nav ierobežota ne gājēju pārvietošanās, ne arī veikti kādi citi pasākumi ar mērķi noteikt, ka konkrēta teritorija primāri izmantojama vienīgi automašīnu novietošanai.
Tas, vai regulāra automašīnas novietošana kādā teritorijā ir uzskatāma par autostāvvietas izveidi būvniecību reglamentējošo normu izpratnē, katrā situācijā ir nosakāms, izvērtējot konkrētos apstākļus un paturot prātā nepieciešamību būvniecību regulējošās normas piemērot saprātīgi.
Lieta Nr. SKA-92/2023 (A42030701)
