Diskusijā ministri pārrunās Eiropas Zaļā kursa aktivitāšu īstenošanas virzību un veicinošos stimulus ES izaugsmes stratēģijas ieciešanai, kas ir pamats, uz kura ES dalībvalstis pārveidos pastāvošo lineārās ekonomikas modeli par mūsdienīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.
Ministrs Māris Sprindžuks: “Veiksmīgai zaļai pārejai ir nepieciešams integrēt klimata mērķus visās valsts politikās, kas skaidri sabiedrībai un uzņēmējiem norāda valsts uzņemto Eiropas Savienības zaļo kursu. Nozīmīgs rīks šo mērķu sasniegšanai ir nodokļu politika un valsts atbalsta programmas, kas ņem vērā ietekmi uz vidi, dabu un klimatu, kā arī veicina izmaiņas patērētāju uzvedībā un uzņēmēju darbības modeļos. Taču vienlīdz svarīga ir nacionālo interešu aizstāvēšana, sabiedrības domas veicināšana, kā arī pašvaldību iesaiste zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā Eiropas Savienības vienoto tirgu, nosacījumiem un stimuliem ir jābūt harmonizētiem, lai radītu vienlīdzīgus uzņēmējdarbības apstākļus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.”
Tāpat diskusiju laikā ministri diskutēs par iespējām kā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību tā, lai palīdzētu apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un to veicinātu. Piemēram, iekļaujot dabas vērtību novērtējumu ražošanas, tirdzniecības un patēriņa ķēdēs, nacionālā un uzņēmējdarbības dabas kapitāla uzskaitē un investīcijās.
Klātesošie pārrunās arī veicinošus nosacījumus rūpniecībai, lai palielinātu materiālu efektivitāti, apritīgumu, tādējādi noturot resursus pēc iespējas ilgāk ekonomiskajā apritē. Ministrs Latvijas vārdā paudīs kopumā atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas izvirza prasības attiecībā uz materiālu efektivitāti, apritīgumu, noturību un materiālu saturu iepakojumam, izstrādājot tā dizainu. Priekšlikums paredz novērst šķēršļus iepakojuma apritīgumam, lai līdz 2030. gadam ekonomiski dzīvotspējīgā veidā panāktu, ka viss ES tirgū esošais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams. Būtiski, ka paredzētie ierobežojumi un prasības attiecas uz plastmasu saturošu iepakojumu, lai pēc iespējas samazinātu plastmasas atkritumu, it īpaši nepārstrādājamas plastmasas atkritumu apjomus. Latvija atzinīgi vērtē ierosināto prasību izmantot pārstrādāto materiālu plastmasas iepakojuma ražošanā. Šī prasība rada stimulu ieguldīt plastmasas pārstrādē, un ir būtisks faktors, lai izveidotu vajadzīgās pārstrādes jaudas. Vienlaikus jāturpina diskusija par regulas izdošanas juridisko pamatu un atsevišķiem aspektiem izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā, kur Latvijai ir būtiski saglabāt un turpināt attīstīt esošās apsaimniekošanas sistēmas, vienlaikus paaugstinot to efektivitāti.
Vienlīdz svarīgs priekšlikums materiālu efektivitātes, apritīguma un noturības veicināšanai ir 2022. gada 30. martā Eiropas Komisijas publicētais regulas priekšlikums par ilgtspējīgu produktu ekodizainu , kuras mērķis ir uzlabot produktu vides ilgtspēju visā produktu aprites dzīves ciklā un nodrošināt, ka ES ietvaros neveidojas 27 atšķirīgi produktu ilgtspējas regulējumi. Latvija pozitīvi vērtē priekšlikuma pienesumu resursu efektīvākā izmantošanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, efektīvi piemērojot jaunā regulējuma prasības ilgtermiņā. Taču vienlaikus Latvijai svarīgi, lai jaunās ekodizaina prasības ir gan ilgtspēju veicinošas, gan ekonomiski pamatotas, nepasliktinot uzņēmēju konkurētspēju.
