Valsts prezidents norādīja, ka administratīvi teritoriālā reformas blakus efekts, veidojot lielākus un ekonomiskus spēcīgākus novadus, bija vēlētās pārstāvniecības attālināšanās no iedzīvotājiem. “Man tas šķita nepieņemami, ka pēc reformas mazpilsētās vai pagastos iedzīvotājiem vairs nav pārstāvniecības. Piemēram, pilsētās ar gadsimtu ilgu vēsturi kā Rūjienā vai Mazsalacā iedzīvotājiem vairs nav vietējo interešu vēlētas pārstāvniecības,” teica E. Levits. Tāpēc jau administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanas laikā Valsts prezidents atkārtoti vērsās Saeimā un Ministru kabinetā, aicinot likumdošanā ietvert regulējumu par vēlētu vietējo padomju izveidošanu. Tas šobrīd ir ietverts Pašvaldību likumā.
E. Levits norādīja, ka vietējām kopienām jāļauj risināt vietēja mēroga jautājumus: “Nepieciešams visus uzdevumus salikt atbilstošā kompetences līmenī, kurā tie vislabāk risināmi. Ir vietēja, novada, reģiona, nacionāla, Eiropas Savienības un globālā līmeņa jautājumi. Vietējie jautājumi būs vienmēr, tos vislabāk redz vietējā kopiena un sadarbībā ar novada pašvaldību vislabāk var risināt. Jaunais pašvaldību likums dod iespēju iedzīvotājiem ievēlēt savu pagasta vai mazpilsētas padomi un novadam prasa tādas veidot.”
Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka iedzīvotāju vēlētām padomēm noteikti ir jābūt vēlētām. Tādā gadījumā padomes ir leģitimētas runāt visu iedzīvotāju vārdā – tas atšķirtu padomes no dažādu interešu pārstāvniecības grupām.
Tāpat Valsts prezidents E. Levits norādīja, ka dalība iedzīvotāju vēlētās padomēs ir iedzīvotāju “subjektīva izšķiršanās par to, vai viņi ir gatavi savu laiku un enerģiju veltīt kopējam labumam,” kas ir demokrātijas jēga. “Tā ir motivācija savu vidi un vietu uz pasaules iekārtot pēc iespējas labāk,” nobeigumā teica E. Levits.
Diskusiju “Sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Jaunais Pašvaldību likums” rīkoja domnīca SOLIDO un Ādažu novada apkaimju biedrība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ādažu novada pašvaldību.
