Līdz janvāra beigām uz visām Jēkabpilī esošajām piegādes vietām kopumā jāpiegādā vairāk nekā 20 tūkstoši kubikmetru, no kuriem 1500 kubikmetrus bija paredzēts piegādāt uz vietām, kur plūdu dēļ piegādes pašlaik nevar veikt. Tas ir mazāk nekā 1 % no kopējā LVM piegāžu apjoma.
“Svarīgi, lai situācija nekļūtu sliktāka par to, kāda tā bija plūdu “maksimumā”, proti, būtiski, lai netiktu ierobežota tilta pār Daugavu izmantošana. Tādā gadījumā tiktu apdraudēta kokmateriālu transportēšana no krautuvēm Daugavas kreisajā krastā uz piegādes vietām labajā krastā. Tad būtu jāmeklē citas Daugavas šķērsošanas vietas, kas būtiski palielinātu kokmateriālu piegāžu attālumus,” skaidro LVM piegāžu plānošanas vadītājs Jānis Mellums.
Abiem klientiem Jēkabpilī, kuriem koksnes piegādes ir ierobežotas, applūdusi teritorija un ūdens skāris ražošanas iekārtas, tāpēc pašlaik vēl nav zināms, kad piegādes varētu atsākt. Taču LVM ikdienas piegāžu plānošanu tas būtiski neietekmē, jo piegāžu apjoms uz šim abām vietām ir salīdzinoši neliels. LVM ir gatava atjaunot piegādes klientiem, tiklīdz situācija būs normalizējusies un klientiem būs iespēja atsākt ražošanu vai izvietot apaļkokus uzglabāšanas laukumos.
Plūdu ietekme uz mežsaimniecību un meža autoceļiem
Plūdi pie Jēkabpils šobrīd ietekmē plānotos meža meliorācijas pārtīrīšanas darbus un var ietekmēt meža stādīšanas plānu pavasara mēnešos.
Plūdi Jēkabpils pašvaldībā nav skāruši LVM uzturētos meža autoceļus. “Tā kā LVM meža masīvi atrodas tālāk no vižņu sastrēguma punktiem un augstākās vietās, plūdi Jēkabpilī neietekmē nevienu no LVM meža infrastruktūras objektiem – neviens meža autoceļš šajā pusē nav pārplūdis, slēgts vai bojāts.
Pie lielākiem plūdiem daži meža infrastruktūras objekti parasti applūst Aknīstes meža iecirknī, ja Daugava šajā reģionā sāk plūst ārpus sava ierastā tecējuma,” skaidro LVM Latgales reģiona meža infrastruktūras vadītājs Māris Matisāns.
Plūdi ārpus veģetācijas jeb koku augšanas laika būtisku kaitējumu mežam nenodara. Savukārt, ja plūdi notiek veģetācijas periodā, kas ilgst no aprīļa līdz septembrim, tad tie var novājināt kokus, mazinot koku spēju pretoties dažādu kaitēkļu un dabas stihiju bojājumiem, kā egļu astoņzobu mizgrauži vai spēcīgs vējš. Ja plūdi veģetācijas laikā ilgst vairāk par divām nedēļām, mežaudzes pat var aiziet bojā. Plūdu ietekme uz mežu sevišķi spēcīga ir tad, ja iepriekš bijis ilgstošs sausuma periods, kas kokus jau ir novājinājis. Tā notika 2017. gadā, kad ilgstošam sausuma periodam jūlijā un augustā sekoja ilgstošas lietavas septembrī.
