Apstrādes rūpniecībā 2022. gads bijis ļoti sarežģīts gan ierobežotā izejvielu tirgus, gan augsto energoresursu cenu dēļ, kuras sāka paaugstināties jau pirms kara sākuma Ukrainā. Pirmais pusgads aizvadīts ar augstiem apjomu pieaugumiem, turpinoties 2021. gada straujajai izaugsmei, taču gada vidū apjomi sāka samazināties. Kopējā gada izaugsme bijusi zemāka nekā 2021. gadā, taču ir pārsniegti 2019. un 2020. gada izaugsmes tempi, kas vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā 2022. gada notikumus Eiropas un pasaules ekonomikā. Savukārt rūpniecībā kopā situāciju apgrūtina kritumi elektroenerģijas un gāzes apgādē, taču neliela izaugsme pret 2021. gadu tomēr saglabājas.
2022. gada vienpadsmit mēnešos apstrādes rūpniecība Latvijā augusi par 3,2%, elektroenerģijas un gāzes apgāde samazinājusies par 12,4%, bet ieguves rūpniecībā pieaugums vien 0,4%, kopā nodrošinot rūpniecības izaugsmi 1,4% apmērā.
Izaugsmi apstrādes rūpniecībā turpināja nodrošināt tādas nelielās apakšnozares kā dzērienu ražošana, kas nozīmīgu izaugsmi ik mēnesi uzrāda jau teju divus gadus, novembrī pieaugot par 18,8%. Tajā pašā laikā apģērbu ražošana novembrī augusi par 14,3%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana pieaugusi par 16,4%, elektrisko iekārtu ražošana augusi par 14,7%, bet iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana veikta par 47,1% vairāk nekā pirms gada.
Nozīmīgu pienesumu apstrādes rūpniecībā devusi mazā metālu ražošanas nozare, apjomiem desmitkāršojoties (993,9%). Metālu vērtība un pieprasījums ļoti audzis, sašaurinoties importēšanas iespējām Ukrainas kara dēļ, un tie ir īpaši nozīmīgi būvniecības nozarei. Metālu apgrozījums novembrī vietējā tirgū audzis par 58,6%, bet eksporta tirgū par 38,6%.
Lai arī apstrādes rūpniecība 2022. gada novembrī uzrāda stabilu pieaugumu, tomēr lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams apjomu samazinājums. Pārtikas produkti ražoti par 4,2% mazāk, lielajā kokrūpniecības nozarē sarukums par 0,6%, būvmateriāli ražoti par 9% mazāk nekā pērn, bet metālizstrādājumu ražošana samazinājusies par 13,3%. Arī poligrāfija un papīra un tā izstrādājumu ražošana sarukusi attiecīgi par 22,1% un 12,1%.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi pērnā gada novembrī bijuši par 6,1% augstāki nekā gadu iepriekš, tajā skaitā elektroenerģijas ražošana palielinājusies par 15,1%, ko savukārt noteica izlaides pieaugums koģenerācijas stacijās par 30,9%, bet hidroelektrostacijās izlaide bijusi par 8% mazāka nekā pērn. Koģenerācijas stacijās šogad pieaugumi reģistrēti vien augustā un novembrī, ko ietekmē energoresursu sadārdzināšanās staciju darbināšanai, vienpadsmit mēnešos kopā apjomiem sarūkot par 40,2%. Tajā pašā laikā hidroelektrostacijas vienpadsmit mēnešos ražojušas par 6,6% vairāk enerģijas nekā pērn. Elektroenerģijas importa apjomi novembrī bijuši salīdzinoši zemi, un imports bijis vien 1,5 reizes lielāks par eksportu, bet vienpadsmit mēnešos imports bijis 1,9 reizes augstāks par eksporta apjomiem.
Ražošanas cenu pieauguma temps apstrādes rūpniecībā ir nedaudz rimies, novembrī cenu pieaugumam esot 17,4% apmērā pret 2021. gada novembri, kas joprojām uzskatāms par augstu cenu pieauguma līmeni, kas turpina apgrūtināt uzņēmējus. Ja 2022. gada pirmajā pusgadā ražošanas cenu pieaugums bijis 21% apmērā, tad jūlijā – novembrī vidējais pieaugums sarucis līdz 17%. Būtisks samazinājums ražošanas izmaksās gaidāms līdz ar apkures sezonas noslēgšanos.
