Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa no kapitāla pieauguma) aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi (uzdāvinājusi) nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot (pārdodot).
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, piekrita Valsts ieņēmumu dienesta viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita Valsts ieņēmumu dienesta viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi. Apgabaltiesa pēc analoģijas piemēroja likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta 7.3daļas 2.punktu, kas paredz, ka par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda. Šajā ziņā apgabaltiesa pielīdzināja atcēlēju līgumu dāvinājuma līgumam.
Senāts atzīst par pamatotu apgabaltiesas norādīto, ka atbilstoši Civillikuma 1865.panta otrajai daļai atcēlējs līgums nodibina jaunu prasījumu. Taču nodokļa maksāšanas kontekstā ir jāņem vērā šo saistību būtība, proti, ka tiek atcelts agrākais atsavināšanas līgums un tiek atjaunota agrākā situācija.
Tas nozīmē, ka pieteicēja nevis no jauna iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, bet atgūst savas iepriekš jau pastāvējušās īpašuma tiesības. Ir būtiski, ka līdz ar dāvinājuma līguma atcelšanu pieteicēja atgūst to pašu nekustamo īpašumu, kas viņai jau ilgstoši pirms tam piederējis. Nesekmīga (atcelta) atsavināšana nepadara par nebijuši laikposmu, kurā šis īpašums piederēja pieteicējai. Tas savukārt ir jāņem vērā, piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punktu. Minētā norma paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Senāts attiecīgi nesaskata pamatu, kādēļ pieteicējas īpašuma tiesību ilguma noteikšanā nebūtu ņemams vērā laikposms no pirmreizējās īpašuma tiesību iegūšanas.
Arī nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanā, ja tāda izrādītos nepieciešama, ir jāņem vērā, ka atcēlēja līguma būtība ir iepriekš noslēgtā līguma atcelšana un agrākās situācijas atjaunošana. Tas nozīmē, ka ir jāatgriežas pie tās vērtības, par kādu pieteicēja pirmreizēji ieguva nekustamo īpašumu. Šajā ziņā Senāts piekrīt apgabaltiesai, ka jābūt konsekvencei – kapitāla atsavināšanā būtu jāsakrīt tiesiskajam pamatam, kas rada īpašuma tiesības, un tiesiskajam pamatam, kas nosaka kapitāla iegādes vērtību.
Lieta Nr.SKA-224/2022 (A420301718)
