Iepriekš Senāts lietu kasācijas kārtībā skatīja 2021.gada 2.februārī, kad atcēla Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 11.janvāra spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts atzina, ka 2009. un 2010.gadā amatpersonai, iesniedzot ienākumu deklarāciju, atbilstoši likumam deklarācijas publicējamās daļas 4.punktā (kā tas ir norādīts apsūdzībā) bija jānorāda ziņas par juridiski piederošām kapitāla daļām. Senāts atzina, ka apsūdzēto darbībās nebija viņiem inkriminētā Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Otrs būtiskākais apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanas iemesls bija lietas iztiesāšanā pieļauts Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums, jo apelācijas instances tiesas atzinumi par apsūdzēto vainīgumu pamatoti arī ar pierādījumiem, kas iegūti operatīvās darbības pasākumos, slepeni noklausoties sarunas.
Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, prokurors grozīja apsūdzību, no tās izslēdzot patiesā labuma guvēja jēdzienu, bet atstājot atsauci uz deklarācijas publicējamās daļas 4.punktu, uzskatot, ka minētajā punktā norādāmas nevis juridiskas, bet arī faktiski piederošas kapitāldaļas. Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos attaisnoja, pamatojoties uz Senāta 2021.gada 2.februāra lēmumā paustajām atziņām. Apgabaltiesa izvērtēja arī operatīvās darbības pasākumus un secināja, ka minētie pierādījumi ir nepieļaujami, jo iegūti citā kriminālprocesā par smagāku noziegumu, kurā kriminālprocess ir izbeigts.
Lieta Nr. SKK-244/2022 (12812001312)
