Administratīvo lietu departamenta senatori, izvirzot Veroniku Krūmiņu departamenta priekšsēdētājas amatam, norādījuši, ka augsti vērtē viņas līdzšinējo pieredzi šajā amatā un uzskata, ka viņas redzējums, prasmes un zināšanas sniedz un arī nākotnē sniegtu neatsveramu ieguldījumu ne tikai Administratīvo lietu departamenta darba veiksmīgā norisē, bet arī Senāta kopējā darbā, kā arī visas administratīvo tiesu sistēmas darbībā.
Atskatoties uz iepriekšējo pilnvaru termiņu, Veronika Krūmiņa akcentēja, ka departamenta vadīšana bija mērķtiecīgi veltīta lietu izskatīšanas caurlaidības palielināšanai – dažādu uz termiņu saīsināšanu un lietu izskatīšanas paātrināšanu pasākumu plānošana, testēšana, ieviešana. Tajā pašā laikā nezaudējot līdzsvaru starp lietu izskatīšanas kvantitāti un kvalitāti un paturot prātā, ka senatora darbs prasa profesionalitāti, kurā nav vietas tiesību formālai piemērošanai.
Departamenta priekšsēdētāja īpaši akcentēja divu likumu grozījumus, kas ietekmējuši departamenta noslodzi. Grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas atjaunoja līdz 2013.gadam pastāvējušo kompetences sadalījumu kasācijas un blakus sūdzību pieņemamības pārbaudē, proti, tā tika nodota zemākas tiesas kompetencē. Otrkārt, grozījumi Imigrācijas likumā, kas tagad nosaka Administratīvās apgabaltiesas kompetenci pieteikumu izskatīšanā par personu iekļaušanu tā sauktajā melnajā sarakstā. Departamenta priekšsēdētāja uzsvēra, ka pēdējos četrus gadus ir samazinājies lietu atlikums un lietu izskatīšanas termiņi normalizējušies. Lietu izskatīšanas koeficients ir bijis 116–120%, kas norāda, ka uzkrājums samazinās. Vairākuma neizskatīto lietu, kas saņemtas līdz 2020.gadam, izskatīšana ir apturēta sakarā ar vēršanos ar prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesā.
Būtiski ir mainījies departamenta senatoru sastāvs. Vidējais departamenta senatoru vecums ir 47,5 gadi. Turpmāk netiek prognozētas tik lielas sastāva izmaiņas, jo tikai viens senators tuvākajos piecos gados sasniegs izdienas pensijas stāžu.
Noteikti jāturpina atbalsta personāla korpusa nostiprināšana, risinot jautājumu arī par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu.
Priekšsēdētāja atzīmēja departamenta veiksmīgu darbu COVID apstākļos, pat noturot kopsēdes attālinātā režīmā. Tāpat veiksmīgu dialogu ar zemāko instanču tiesām, vismaz reizi gadā satiekoties ar rajona un apgabaltiesas tiesnešiem, bet reizi mēnesī pārrunājot aktuālos jautājumus ar zemāko instanču tiesu priekšsēdētājiem. Priekšsēdētāja atzīmēja arī departamenta aktīvu iesaisti sabiedrību izglītojošos projektos un starptautiskajā sadarbībā.
Kā būtiskākos nākotnes izaicinājumus Veronika Krūmiņa norādīja lietu izskatīšanas termiņu optimizāciju, nolēmumu kvalitātes uzlabošanu, iesaistoties sprieduma sastādīšanas vadlīniju izstrādē, kā arī e-lietas ieviešanu. Tāpat viņa uzsvēra, ka nepieciešama procesuālo jautājumu tuvināšana dažādos procesos, skatoties uz iespējamiem grozījumiem likumos.
Lielākie notikumi, ko iniciēs un organizēs Administratīvo lietu departaments, ir Eiropas Savienības Augstāko administratīvo tiesu un valsts padomju tīkla seminārs Latvijā 2023.gadā, kā arī 2024.gadā konference sakarā ar administratīvo tiesu izveides 20. gadadienu.
Veronika Krūmiņa ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese kopš 2005.gada, bet priekšsēdētāja no 2007.gada, atkārtoti ievēlēta 2012. un 2017.gadā.
Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Senāta departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem. Nav noteikts termiņu skaits, uz kādu persona var tikt ievēlēta šajā amatā.
