Kino un teātra režisoram Viesturam Kairišam Izcilības balva kultūrā piešķirta par Latvijas sabiedrībai nozīmīgu vēsturisku un laikmetīgu tēmu atklāsmi augsta mākslinieciskā līmeņa kino un teātra darbos; īpaši jāizceļ režisora jaunākā spēlfilma “Janvāris,” kas raisījusi ievērojamu starptautisku rezonansi, gūstot galvenās balvas kinofestivālos Ņujorkā, Varšavā un Romā.
Izdevniecība “Liels un Mazs” augsto apbalvojumu ieguva par augstvērtīgu, sociāli aktīvu un starptautiski plaši atzītu sniegumu bērnu grāmatniecībā, kas vainagojies ar 2022. gadā saņemto prestižo Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu kategorijā “Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā.”
Savukārt Latvijas Radio korim apbalvojums piešķirts par izcilu sniegumu nacionālā un starptautiskā līmenī, īpaši atzīmējot kora veiktos mūzikas ierakstus, kā arī spilgto, augsti profesionālo koncertdarbību Eiropā un pasaulē, kas ļāvusi vairāku Latvijas komponistu skaņdarbiem nokļūt starptautiskajā mūzikas arēnā.
“Izcilības balvas kultūrā laureāti savā radošo un profesionālo panākumu ceļā spējuši iegūt balvas ne tikai sev. Izcīnot nozīmīgus apbalvojumus un gūstot sasniegumus pasaules kultūras forumos, līdzās godalgoto laureātu vārdam, iekavās vai bez tām, minēts arī Latvijas vārds, tā piešķirot tam izcilības skanējumu arī starptautiski. Taču doties un apliecināt savu varēšanu pasaulē nav galamērķis. Pats svarīgākais ir tas vēstījums, ko Latvijas kultūras pārstāvji vēlas pateikt pasaulei, kurā šobrīd līdzās īstām kaujām un prātam neaptveramam necilvēcīgam slaktiņam sevišķa nozīme ir cīņai par cilvēcību ikvienā dvēselē un tautā. Tā prasa no mums, izejot pasaulē, apliecināt ne tikai savas mākslas vērtības, bet arī savu personisko, pilsonisko, cilvēcisko nostāju un arī Latvijas demokrātisko, solidāro stāju. Par to īpašs paldies visiem balvas ieguvējiem!” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Kultūras ministrijai (KM) turpinot tradīciju katru gadu uzticēt šī notikuma organizēšanu vienai no mākslu augstskolām, Izcilības balvas kultūrā ceremoniju šogad izveidojusi Latvijas Mākslas akadēmija (LMA). Svinīgās ceremonijas norisi veidoja producente Sandra Liepiņa un jaunā režisore Elīza Dombrovska. Šī gada svinīgās ceremonijas virstēmas ir izglītība, brīvība, garīgā vertikāle. Viesi atradās LMA studiju auditorijā, kuru rotāja mediju mākslinieces Ievas Vīksnes radītās vizuālās transformācijas, vakara vadītāja Gerda Lapoškas ceļinieka piezīmes un horeogrāfes Kristīnes Brīniņas impresijas. Pasākuma video tiešraides režisors - Jurģis Tūbelis; svinīgās ceremonijas tehniskais producents - Rihards Gulbis.
Kultūras ministrija jau informējusi, ka aicinājumam izvirzīt pretendentus šogad atsaucās 8 pieteicēji. Pretendenti šogad pārstāv tādas kultūras nozares kā mūzika, literatūra un grāmatniecība, vizuālā māksla, kino un dizains.
Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, un apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, koncerti, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Kultūras ministrijas apbalvojums - Izcilības balva kultūrā - tika iedibināta 2014. gadā.
Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, kā arī platforma “Latvian Literature,” Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs.
