Šodien Eiropas Parlamentā Briselē notika Konferences par Eiropas nākotni atskaņu pasākums, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji un pilsoņi, kuri bija piedalījušies Konferences priekšlikumu izstrādē. Visi kopā izvērtēja ES pārvaldes iestāžu darbu pie Konferences priekšlikumu īstenošanas.
Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, atklājot pasākumu, teica:
"Eiropas Parlaments ir gatavs rīkoties sevis pārstāvēto 450 miljonu eiropiešu interesēs un paveikt savu daļu darba, lai īstenotu Konferences par Eiropas nākotni priekšlikumus. Nākotnes redzējums prasa drosmi. Nevienu no pilsoņu izteiktajiem pārmaiņu ierosinājumiem nedrīkst uzskatīt par neīstenojamu. Konference par Eiropas nākotni un tajā iesniegtie priekšlikumi nav šī procesa beigas. Nākotnei nav beigu termiņa. Nav veicamo darbu saraksta, kurus varētu pa vienam izsvītrot, lai nokļūtu nākotnē. Nākotne ir darbs, kas nemitīgi turpinās. Tāpat arī mūsu Savienība."
Gijs Verhofštats, bijušais konferences līdzpriekšsēdētājs, sacīja: "Šajā nedrošības laikmetā politikā ir vajadzīgs redzējums par to, kas mūs sagaida nākotnē. Konferencē par Eiropas nākotni pilsoņi mums norādīja, kāds varētu būt turpmākais ceļš. Šis atskaņu pasākums ir brīdis, lai pārrunātu, ko mēs, politiķi, esam darījuši saistībā ar priekšlikumiem, par kuriem kopīgi vienojāmies šajā gadā, kā arī, lai paraudzītos nākotnē. Jo mūsu pienākumi vēl nav beigušies: mums jāturpina īstenot ne tikai priekšlikumus, bet arī glabāt garu, kādā tie tika izstrādāti - mums ir vajadzīgs jauns Eiropas koncepts, kas piemērots nākotnes uzdevumu veikšanai."
ES Padomi pārstāvēja prezidentvalsts Čehijas Eiropas lietu ministrs Mikulašs Beks. Komisiju pārstāvēja tās priekšsēdētājas vietnieki Marošs Šefčovičs, Dubravka Šuica un Margaritis Shins.
Debates ar pilsoņiem
Debatēs tika apspriestas galvenās Eiropas Savienība pašreizējās problēmas, tostarp Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz eiropiešu ikdienas dzīvi, kā arī vajadzība paātrināt procesu ceļā uz ES enerģētisko neatkarību. Daudzi runātāji pievērsās institucionālajām reformām, kas vajadzīgas, lai pilnībā īstenotu konferences priekšlikumus, tostarp tos, kas attiecas uz starptautisko uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem un sadarbību dalībvalstu sadarbību ārpolitikas jomā.
Dienas gaitā pilsoņi izvirzīja jautājumus arī par citiem Konferences priekšlikumos iekļautajiem tematiem, tostarp par klimata pārmaiņām un vidi, fizisko un psihisko veselību, izglītību un kultūru, digitālo pāreju, ar migrāciju saistītajām problēmām, Eiropas vērtību apdraudējumu un ES budžetu, Eiropas ekonomikas stāvokli un jauniešu ietekmi visās šajās jomās.
Vairākkārt tika pieminēta iespēja sākt Konventu ES līgumu pārskatīšanai, kā arī iespējamā pārejas klauzulu aktivizēšana pašreizējo līgumu ietvaros un vajadzība uzlabot sadarbību starp ES pārvaldes iestādēm. Diskusijās liela uzmanība tika pievērsta arī līdzdalības demokrātijas pieredzei, kas gūta šajā gadu ilgajā, unikālajā procesā un aplūkots Komisijas nodoms pirms svarīgu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas rīkot apspriešanos ar iedzīvotājiem. Pilsoņi izteica priekšlikumus par to, kā nodrošināt, lai visu dalībnieku balsis tiktu vienlīdz uzklausītas, neraugoties uz valodas un strukturālajām barjerām.
Lielākā daļa EP deputātu debatēs uzsvēra, ka Parlaments turpinās darīt visu iespējamo. lai pildītu savu galveno uzdevumu, proti, Eiropas Savienības turēšanu pie atbildības visu eiropiešu priekšā, un minēja konkrētus piemērus par to, kā Konferences priekšlikumi ir kļuvuši par svarīgiem orientieriem EP pašreizējā darbā. Viņi atkārtoja Parlamenta aicinājumu veidot Konventu ES līgumu pārskatīšanai, un atzīmēja, ka visās Parlamenta komitejās notiek darbs, lai pabeigtu attiecīgo likumdošanas iniciatīvu ar Parlamenta priekšlikumiem. Tomēr daži deputāti pauda pretēju viedokli, apšaubot konferences lietderību, nosodot nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un iebilstot pret ES kopējo virzību.
Vispārīgi
Konferences 49 priekšlikumi ietver vairāk nekā 300 pasākumu un to īstenošanas ieteikumu deviņās jomās, pamatojoties uz Eiropas un dalībvalstu pilsoņu paneļdiskusiju ierosinājumiem, kā arī idejām, kas ir saņemtas dalībvalstu pasākumos, daudzvalodu digitālajā platformā un Konferences plenārsēdes diskusijās.
Trīs ES pārvaldes iestādes ir sākušas darbu, lai īstenotu priekšlikumus, katra atbilstoši savām ES līgumos noteiktajām pilnvarām
