DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. decembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Rīgā notiks Zemessardzes kora “Stars” 10. gadadienas koncerts

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sestdien, 10. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Rīgā, notiks Zemessardzes kora “Stars” 10. gadadienas koncerts diriģentu Ārija Šķepasta un Lāsmas Pommeres vadībā. Tas izskanēs kā aicinājums būt kopā mūzikā, domās lūgt par mieru, izjust piederību savai zemei un izbaudīt kora mūzikas kompozīcijas.

Jubilejas koncerta pirmajā daļā skanēs gan komponista Baumaņu Kārļa plašākam klausītāju lokam nepazīstamā kompozīcija “Gaismas pils”, gan mūsdienu komponistu Jēkaba Jančevska, Andra Kontauta un Ārija Šķepasta skaņdarbi. Tiks atskaņota arī britu komponista Džona Ratera (John Rutter) komponētā lūgšana Ukrainai “A Ukrainian Prayer”, kuru izpilda kori visā pasaulē, tādā veidā vienojoties un jūtot līdzi ukraiņu tautai.

Koncerta otrajā daļā iekļauta rokoratorija “Kā jūra, kā zeme, kā debess”, kuru pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā sarakstījuši komponisti Juris Kulakovs, Juris Sējāns un Imants Kalniņš. Rokoratorijas pamatā ir Māra Čaklā 1981. gadā sarakstītā “Poēma balsīs”. Tā tapusi, kad tolaik aizliegtā grupa “Pērkons” vērsās pie komponista Imanta Kalniņa ar aicinājumu radoši sadarboties. Līdz šim rokoratoriju “Kā jūra, kā zeme, kā debess” ir atskaņojusi tikai grupa “Pērkons”, kura ar šo kompozīciju 1984. gadā atgriezās uz skatuves, gūstot milzīgus panākumus.

“Oratorija Māra Čaklā dzejas valodā runā par jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli šodien – par karu un mieru, spēku un vājumu, Dzimtenes mīlestību un labā uzvaru. Pavisam neticami šķiet, ka šāds darbs varēja tapt stingrajā padomju laikā. Šajā ģeopolistiskajā situācijā oratorija iegūst jaunu nozīmi un aktualitāti. Koncertā rokoratorija “Kā jūra, kā zeme, kā debess” izskanēs īpašā aranžējumā korim un instrumentālajam ansamblim, kura sastāvā muzicēs flautiste Zīle Ūdre, taustiņinstrumentālisti Mareta Beitika un Aldis Liepiņš, kā arī sitaminstrumentālists Valters Karlsons,” stāsta Zemessardzes kora vokāliste Evija Lipiņa.

“Šī gada rudenī Zemessardzes koris “Stars” savu desmito jubileju atzīmēja bez lielām svinībām, jo, dzīvojot Ukrainas kara ēnā, skaļi svētki nepiestāv. Tomēr mēs vēlamies pēc katras piecgades atskatīties uz paveikto un ar jaunu sparu doties tālāk. Aizvadītie pieci gadi korim bijuši nozīmīgi gan sadarbībā ar komponistu Mārtiņu Braunu, gan veidojot kopīgas, krāšņas svētku koncertprogrammas kopā ar Zemessardzes orķestri. Paralēli klasiskām vērtībām un interesantiem muzikāliem jaundarbiem, kas motivē koncertdarbībai katru koristu, tieši koncerti ar speciāli orķestrim un korim sarakstītiem jaundarbiem un tautā labi zināmām un iemīļotām melodijām katrā dziedātājā un klausītājā veicina patriotismu un stiprina piederību savai valstij,” uzsver Zemessardzes kora “Stars” diriģents Ārijs Šķepasts.

Zemessardzes koris “Stars” ir Zemessardzes orķestra apakšvienība, kura dibināta 2012. gada 5. septembrī, kad diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta uzrunāti kopā sanāca vairāk nekā 30 dziedātāju no Latvijas labākajiem amatieru un profesionālajiem koriem. Pastāvēšanas laikā Zemessardzes koris “Stars” ir piedalījies neskaitāmos Latvijas atzīmējamām dienām, piemiņas brīžiem un Zemessardzes svētkiem veltītajos dievkalpojumos. Nozīmīga ir bijusi arī sadarbība ar komponistu Mārtiņu Braunu, kopā ar autoru atskaņojot viņa radīto dziesmu ciklu “Daugava”, ieguldīts neatlaidīgs darbs, ieskaņojot visas kora diriģenta Ārija Šķepasta oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares. Popularizējot Zemessardzi sabiedrībā, koris koncertējis Latvijas labākajās koncertzālēs Zemessardzes orķestra organizētajos koncertuzvedumos, tai skaitā “Karavīrs gadu simtā”, “Div’ dūjiņas”, “Savas zemes sargs” un “Mūsu zeme. Mūsu tauta”, kas tika veltīts Zemessardzes trīsdesmitajai gadadienai.

Turpinot Zemessardzes orķestra un kora tradīcijas, ieeja koncertā bez maksas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI