DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. decembrī, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē “Bērni – Latvijas nākotne? Agrīnās atbalsta sistēmas izveide”

Cienītās dāmas un godātie kungi!

Konferences rīkotāji!

I

Konferences nosaukumā jūs esat likuši jautājuma zīmi, un tā jautā: “Vai tiešām bērni ir Latvijas nākotne?”

Ja mēs atskatāmies uz līdzšinējo valsts politiku, tad jautājuma zīme ir vietā.

Līdzšinējā bērnu politika valstī ir bijusi resoriska un fragmentēt. Tā ir darbojusies ar bērnu un ap bērnu. Bet tā nav bijusi konsolidēta kā atsevišķa, nozīmīga politika kā plašākas demogrāfijas un ģimeņu politikas sastāvdaļa.

Ir nosegtas atsevišķas vajadzības, bet bērns kā indivīds, kā unikāla personība nekad nav bijis vienotas un mērķtiecīgas valsts politikas uzdevums.

Šajos gados starp resoru mūriem bērnu daudzveidīgās un daudzšķautņainās intereses dažkārt mēdza pazust.

II

Es vēlos atgādināt Satversmē norādīto Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi: nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

Latviešu nācija, latviešu valoda un kultūra turpināsies un pastāvēs cauri laikiem tikai tad, ja būs bērni, kuri vēlāk piederēs latviešu nācijai, runās latviski, kops latviešu kultūru, īstenos savas dzīves izaicinājumus Latvijā un būs gatavi savu valsti attīstīt un aizsargāt.

III

Latvijai un latviešu nācijai ir svarīgs ikviens cilvēks. Tā ir aksioma. Taču šai aksiomai ir tikai tukša skaņa, ja tās īstenošana nav balstīta mērķētā valsts politikā.

Mēs pārāk bieži saucam cilvēkus par ‘darbaspēku’ vai ‘cilvēkresursu’. Tā ir terminoloģija, kas atsvešina cilvēku. Mēs skatāmies uz cilvēku kā uz līdzekli, lai sasniegtu mērķi. Tas, manuprāt, nav pareizi, un tas nav pareizi arī no Satversmes viedokļa. Cilvēks vienmēr ir mērķis, un, protams, arī bērns vienmēr ir mērķis.

IV

Mums ir jāapzinās, ka Latvijas ģimenes – mātes un tēvi – iecerēdami bērnus, dāvādami bērniem dzīvību, auklēdami un audzinādami viņus, sniedz neaizvietojamu pienesumu Latvijas valsts un latviešu nācijas kopīgajam labumam, sniedz pamatu Latvijas nākotnei.

Tādēļ Latvijai ir nepieciešama labi izstrādāta un labi koordinēta demogrāfijas, ģimenes un bērnu politika. Agrīnā bērnu atbalsta politika, par ko šajā konferencē tiks runāts, ir viena no šīs politikas sastāvdaļām.

V

Demogrāfijas, ģimenes un bērnu politikai ir beidzot jākļūst par svarīgu valsts prioritāti, to parāda arī statistikas dati.

Latvijas iedzīvotāju skaits jau ir sarucis zem 1,9 miljoniem. 2022. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons un 876 tūkstoši iedzīvotāju. Tas joprojām ir mazāk nekā 1939. gadā.

Mēs esam vienīgā Eiropas valsts, kur 20./21. gadsimtā iedzīvotāju skaits ir samazinājies, nevis pieaudzis.

Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības statistikā arī turpmāk ir iezīmēts iedzīvotāju skaita sarukums.

Tādēļ ikviena skeptiska iebilde, kas mēģina iestāstīt, ka “neko jau nevaram darīt, lai apturētu latviešu skaita lejupslīdi”, ir diskvalificējama.

VI

Katra bērna dzimšana ģimenē ir autonoms lēmums.

Taču valsts demogrāfijas, ģimenes un bērnu politika ar konkrētiem atbalsta pasākumiem var iedrošināt cilvēkus radīt un audzināt bērnus. Tā var sekmēt arī vēl otro, trešo un ceturto bērnu. Tā var mazināt grūtības, ar kurām saskaras vecāki.

VII

Tomēr iepriekšējos gados ir bijuši arī nozīmīgi un sekmīgi lēmumi.  Piemēram, ģimenes valsts pabalsta reforma, uzsākta mājokļu programma “Balsts” un stipendiju programma “Studētgods”.

Statistika rāda, ka rezultātus devusi arī “Trešā bērna” politika. 2010. gadā kā trešie piedzima 11,3 % jaundzimušo, bet 2021. gadā jau 17,1 %. 2021. gadā trešie un ceturtie bērni no visiem jaundzimušajiem jau bija 24,2 %.

Tādēļ turpmāk ir vērā ņemama arī Demogrāfijas lietu centra izstrādātā tautas ataudzes stratēģija “ĢIMENE – LATVIJA – 2030 (2050)”. Es pateicos Demogrāfijas lietu centram par ļoti profesionālo politiku un pārdomātajām rekomendācijām šajā jomā. Diemžēl tikai maza daļa no tām līdz šim ir īstenota.

VIII

Pārresoru koordinācijas centra Agrīnās preventīvās atbalsta politikas mērķis ir nodrošināt bērna labākās intereses, attīstīt bērna potenciālu.

Tā koncentrējas uz problēmu novēršanu, nevis tikai cīnīšanos ar sekām, kā tas ir bijis līdz šim. Tā vēlas pārvarēt politikas fragmentētību, kā tas ir bijis līdz šim.

Šīs politikas mērķis ir agrīni saredzēt un novērst šķēršļus un grūtības, kas rodas bērniem un ģimenēm vai kas vēlāk rodas skolā. Ir runa par augsti profesionālu, vienotu un koordinētu atbalsta sistēmu.

IX

Lai šī atbalsta sistēma īstenotos, valdībai, veselības, izglītības un labklājības jomām ir jāstrādā vienotā izpratnē un ciešā sadarbībā. Jābūt arī ciešai sadarbībai ar pašvaldībām.

Valdības un Saeimas uzdevums ir izstrādāt nepieciešamo tiesisko ietvaru, kas iedibinātu šādu labi koordinētu un pārvaldītu, mērķtiecīgu pārnozaru politiku.

X

Apzinoties demogrāfijas, ģimenes un bērnu politikas nozīmi, esmu aicinājis izveidot ministra biedra amatu šīs politikas jautājumos.

Vakar Saeima apstiprināja šādu likuma grozījumu, kas to principā padara par iespējamu. Vai tas būs – tas ir atkarīgs no katras valdības. Taču princips, ka mūsu sistēma paredz šādu iespēju, ir liels solis uz priekšu.

Nākamajai koalīcijai būtu jālemj, kur šāda amata izveidošana būtu lietderīgāka – Labklājības ministrijā vai tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, vai citviet.

Par šo politiku jābūt politiski atbildīgai amatpersonai Ministru kabineta līmenī, un tikai šāda amatpersona ir spējīga veidot un īstenot vienotu, mērķtiecīgu politiku šajā nozarē.

Mēs zinām, ka Latvijā ir dažādas politikas; mums ir ārpolitika, tieslietu politika, labklājības politika. Taču ir pienācis laiks domāt arī par demogrāfijas, ģimenes un bērnu politiku kā atsevišķu, patstāvīgu politikas nozari, jo tas Latvijai ir svarīgi.

Valdības sastāvā ir jāatspoguļojas valdības prioritātēm. Es uzskatu, ka šīs un nākamo valdību prioritātei ir jābūt arī demogrāfijas, ģimenes un bērnu politikai.

Institucionālajam un tiesiskajam ietvaram ir jābūt tādam, kas spēj šīs prioritātes īstenot. Pretējā gadījumā tā ir tikai tukša gaisa kulšana.

XI

Latvija nav pārlieku liela valsts. Mēs esam tuvu cits citam. Mēs varam ieraudzīt katru bērnu, un katram bērnam varam palīdzēt dzīvot viņam labāko iespējamo dzīvi.

Bērni, kuri piedzimst šodien, pēc 20 gadiem veidos Latviju.

Jūs šodien mēģināsiet risināt jautājumu par agrīno atbalstu bērniem un arī par to, kādai ir jābūt Latvijas demogrāfijas, ģimenes un bērnu politikas struktūrai.

Es vēlu jums sekmīgu un atziņām bagātu konferenci!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU