DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Eiropas Komisija apstiprina kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam

Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas Komisija (EK) ir oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam. Šodien, 30.novembrī, norisinājās ikgadējā ES kohēzijas politikas fondu Uzraudzības komitejas sanāksme ar EK pārstāvju un Latvijas sociālo un sadarbības partneru dalību, kurā Finanšu ministrija (FM) kopā ar nozaru ministrijām rezumēja 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju progresu. Tāpat sanāksmē tika pārrunātas jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas aktualitātes

Latvijai 2021.-2027. gada periodā būs pieejamas apjomīgas ES fondu kohēzijas politikas investīcijas vairāk kā 4,3 miljardu eiro apmērā, papildus tam 0,7 miljardi eiro – nacionālais līdzfinansējums.

ES investīcijas tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī –

“Viedāka Eiropa”

“Zaļāka Eiropa”

“Ciešāk savienota Eiropa”

“Sociāla un iekļaujoša Eiropa”

“Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”

“Pāreja uz klimatneitralitāti”.

“Programmas izstrādē sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem partneriem un EK esam ieguldījuši nopietnu darbu, kurš nu ir vainagojies ar “zaļo gaismu” – EK apstiprinājusi kohēzijas politikas programmu Latvijai. Tas ir starta šāviens, kas dod iespēju uzsākt efektīvu, rezultatīvu un ilgtspējīgu projektu realizēšanu nākamajos gados. Gribu pateikties visiem iesaistītajiem par nenogurstošo darbu, kas bijis izaicinājumiem pilns. Vēl nākamā gadā notiks aktīvs ES fondu investīciju posms vienlaicīgi divos plānošanas periodos ar mērķi izmantot ES finansējuma iespējas pilnā apmērā un pēc iespējas izvairīties no būtiskiem investīciju pārrāvumiem. Intensīva darba cēliens visām pusēm būs gan izaicinājums, gan iespēja papildu atbalstam Latvijai pēdējo gadu ievērojamākos negaidītos izaicinājumos Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā un Krievijas kara Ukrainā ietekmē,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Pēc partnerības nolīguma un vienotas kohēzijas politikas programmas Latvijai apstiprināšanas, beidzot varam ķerties klāt jaunā ES finansējumu ieguldīšanu jaunās investīcijās Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Programma ir ar ambīciju  radīt reālas pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem. Kohēzijas politikas investīcijas veicinās valsts attīstību virzībā uz konkurētspējīgāku, zaļāku un taisnīgāku ekonomiku. Programma atbalstīs nākotnes prasībām atbilstošas uzņēmējdarbības jomas, radot jaunas darbvietas, un dos iespēju atrast darba iespējas. Ievērojamās investīcijas palīdzēs Latvijai risināt nodarbinātības un sabiedrības problēmas pēc pandēmijas.

Mēs pateicamies par aktīvu un efektīvu pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizāciju, vietējo un reģionālo pašvaldību, uzņēmumu, NVO, sociālo un ekonomisko partneru un citu attiecīgo interešu grupu/partneru, kas piedalījās ES fondu plānošanas dokumentu izstrādē un saskaņošanā. Partnerībai, sabiedrības līdzdalībai ir svarīga nozīme plānošanas procesā un līdz ar to arī ieguldījumu turpmākā koordinēšanā un ieviešanā. Latvija ir izveidojusi kompetentu un stabilu sistēmu ES fondu plānošanai un īstenošanai, kas turpināsies 2021.–2027. gadā,” pauž Andrea fon Bušs (Andrea von Busch) Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs.

Līdz šim jau noticis proaktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī. Atsevišķas nozaru ministrijas sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus, gan horizontālos normatīvos aktus 2021.-2027. gada periodam, lai  aktīva projektu ieviešana varētu sākties ar 2023. gadu.

Latvijā programmas nozīmīgu ES investīciju daļu paredzēts novirzīt iedzīvotāju labklājības celšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts veselības aprūpes iestāžu kapacitātes stiprināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, kā arī gaisa piesārņojuma mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tāpat nozīmīgi ieguldījumi plānoti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm, ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi un vērsti uz Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Dažāda veida investīcijas plānotas arī līdzsvarotai reģionālajai attīstībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU