Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā
(miljonos eiro gadā)
|
|
2019. g. |
2020. g. |
2021. g. (provizoriskie dati) |
Izmaiņas 2021. g., salīdzinot ar 2020. g., % |
|
|
milj. eiro |
% |
||||
|
Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai |
4 774,5 |
5 256,9 |
6 440,0 |
100,0 |
22,5 |
|
slimība/veselības aprūpe |
1 378,1 |
1 535,8 |
2 117,5 |
32,9 |
37,9 |
|
invaliditāte |
401,4 |
424,1 |
508,0 |
7,9 |
19,8 |
|
vecums |
2 142,0 |
2 284,1 |
2 523,2 |
39,2 |
10,5 |
|
apgādnieka zaudējums |
60,7 |
70,7 |
92,5 |
1,4 |
30,9 |
|
ģimene/bērni |
491,6 |
511,0 |
700,9 |
10,9 |
37,2 |
|
bezdarbs |
188,2 |
308,7 |
351,7 |
5,5 |
13,9 |
|
mājoklis |
16,3 |
16,3 |
21,1 |
0,3 |
29,7 |
|
sociālā atstumtība |
30,1 |
32,1 |
40,1 |
0,6 |
25,1 |
|
administratīvās izmaksas (aprēķins) |
64,9 |
73,0 |
83,9 |
1,3 |
14,9 |
|
citi izdevumi |
1,3 |
1,2 |
1,0 |
0,0 |
-16,4 |
Par 28,8 % pieauga izdevumi slimības pabalstam
Izdevumi veselības aprūpei 2021. gadā pieauga par 37,9 %, tai skaitā izdevumi ambulatorajai veselības aprūpei pērn pieauga par 53,9 %, sasniedzot 694,8 milj. eiro. Izdevumi slimības pabalstam pieauga par 28,8 %, sasniedzot 312,5 milj. eiro, ko ietekmēja izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar COVID‑19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna1.
Pieauga atbalsts ģimenēm ar bērniem (pieaugums par 37,2%)
Otrs lielākais izdevumu pieaugums par 37,2 % bija ģimeņu un bērnu atbalstam. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi personīgo finanšu jomā ģimenēs ar bērniem, 2021. gadā valsts izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu – 500 eiro par katru bērnu– vienam no vecākiem vai personai, kura bērnu audzina. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem bērnu skaits, par kuriem tika izmaksāts atbalsts, bija 375,9 tūkst. bērnu, un tie ir 187,9 milj. eiro no valsts budžeta līdzekļiem.
Izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 30,9 %
Pērn izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 30,9 % un sasniedza 92,5 milj. eiro, tajā skaitā,15,4 milj. eiro tika izmaksāti par 2019. gada 1. janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (2020. gadā – 12,4 milj. eiro).
2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkst. personu
Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar darba vietu samazinājumu vai piespiedu dīkstāvi, darba devēji piespiedu dīkstāves periodā 2021. gadā varēja pieteikties uz valsts līdzmaksājumu nodarbināto darba samaksas kompensēšanai jeb dīkstāves pabalstu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkst. personu, un pabalsta izdevumi sasniedza 135,9 milj. eiro.
Izdevumi GMI pabalstam pieauga par 82,5 %
Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga par 25,1 % un sasniedza 40,1 milj. eiro. 2021. gadā līdz ar garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) sliekšņa paaugstināšanu2 un pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu izdevumi GMI pabalstam pieauga par 82,5 % un sasniedza 9,5 milj eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka GMI saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 8,6 tūkst. personām (no 16,5 tūkst līdz 25,1 tūkst.).
Latvijas pabalstu un pensiju izdevumi procentos no IKP 2021. gadā lielākie starp Baltijas valstīm
Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 19,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā (17,4 %). Salīdzinot 2021. gada3 pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm ar 2020. gadu, Latvijā tie pieauga par 1,8 procentpunktiem (no 17,1 % 2020. gadā līdz 18,9 % 2021. gadā), savukārt Lietuvā samazinājās par 1,6 procentpunktiem (no 19,2 % 2020. gadā līdz 17,6 % 2021. gadā) un Igaunijā saruka par 2,1 procentpunktu (no 18,9 % 2020. gadā līdz 16,8 % 2021. gadā).
Sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi attiecībā pret IKP Baltijas valstīs 2018.–2021. gadā
(procentos no IKP)
Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.
Plašāka informācija par izdevumiem sociālajā aizsardzībā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Sociālā aizsardzība”.
1 Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (41.pants): Personai, kurai tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no 2020. gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķīra un izmaksāja no darbnespējas pirmās dienas.
2 No 2021. gada janvāra GMI slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (2020.gadā – 64 eiro) un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
3 2021. gada dati – dalībvalstu prognozētie (aprēķinātie) pamatrādītāji (Early estimates for ESSPROS (European System of integrated Social Protection Statistics) main indicators) par izdevumiem sociālās aizsardzības pabalstiem pēc ESSPROS funkcijām.
