Senāts kasācijas kārtībā izskatīja atbildētāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta. Senāts lēma apelācijas instances spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.
Senāts sniedza vairākus apsvērumus, kas tiesai jāņem vērā, līdzsvarojot uzņēmēja reputācijas un privātpersonas goda un cieņas aizsardzības intereses un pircēja vai pakalpojuma saņēmēja tiesības uz vārda brīvību, kas šādā situācijā izpaužas kā tiesības iesaistīties publiskās debatēs par jautājumu, kas skar daudzus patērētājus un interneta lietotājus.
Senāts norādīja, ka tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju jeb komentāru ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka principā arī vulgāri un aizskaroši izteicieni, ja tie lietoti, lai izceltu domu, uzsvērtu kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un ir izteikti atbilstošā forumā, attiecīgos apstākļos var būt piemēroti. Pat, ja kāds attiecīgā izteiciena lietošanu varētu uzskatīt par bezgaumīgu, tiesai būtu jāapsver, kā to uztvertu saprātīga persona, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis.
Senāts norādīja, ka, vērtējot, vai neliterārā leksikā izteiktais komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā sociālajā tīklā un konkrētajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi, kas var tikt uzskatīta par maldinošu un to klientiem kaitējošu, pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.
Turklāt situācijā, kad prasību cēlušas divas personas – komercsabiedrība un fiziskā persona – katra prasītāja tiesību aizskārums ir vērtējams nošķirti, ņemot vērā tam raksturīgos aspektus un vērtēšanas kritērijus.
Senāts jau iepriekš atzinis, ka ir svarīgi nošķirt, vai aizskarošie apgalvojumi, kas reizēm var būt izteikti arī ar rupjām vārdkopām, attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi, vai arī uz tās profesionālo darbību, un būtiski ir noskaidrot apgalvojumu publiskošanas mērķi un iemeslus, kādēļ izvēlēti aizskarošie izteikumi. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem vai arī cietušais pats veicis kādas darbības, kas radījušas pamatu konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam (šajā nozīmē sk. arī Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-40/2019).
Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa norāda, ka Senāta nolēmums lietā Nr. SKC-327/2022 ir pirmais, kurā civillietā vērtēta sociālā tīkla interešu grupā publicētā sarakste, kurā turklāt izmantota zema reģistra stila latviešu valoda. Zīmīga ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē izteiktā atziņa, ka valodas stils kā izteiksmes forma ir daļa no saziņas, un tādēļ arī tas ir aizsargājams (23954/10). Senāts jau iepriekš ir skatījis lietas, kurās prasītājs vērsies tiesā, lūdzot par godu un cieņu aizskarošiem atzīt izteikumus, kuros izmantoti arī vārdi neliterārā valodā vai kuru formulējums ir pazemojošs vai maldinošs. Minētie izteikumi dažādās situācijās bija publiskoti interneta medijā (SKC-40/2019), televīzijas raidījumā (SKC-208/2017), laikraksta publikācijā (SKC‑73/2008) vai uz dzīvojamās mājas ziņojumu dēļa (SKC‑75/2021).
Senāta 2022. gada 3. novembra spriedums lietā Nr. SKC‑327/2022 (C33405620)
